Reklāma

Vai jaunajā vecie graudi uzdīgs?

Tādu jautājumu neviļus uzdevu sev, domājot toreiz par jauno vēl nedzimušo avīzi ,,Alūksnes un Malienas Ziņas’’. Pirmās nosvinēja savu astoņpadsmit gadu pastāvēšanas jubileju, otrajām jau pilni 95 gadi.

Lai man pārmet nostalģiju, bet abas bija gaidītas. Viena ar dziļāku arumu, otra ar svaigu jaunības dvesmu nāca pie lasītājiem. Korespondenti pazīstami kā vienā redakcijā, tā otrā. Prieks bija redzēt, kā kopā ar avīzi izauga un izveidojās jaunās žurnālistes Līga Vīksna dzīve “Alūksnes Ziņās” un Dace Plaude “Malienas Ziņās”.

Toreiz radās jautājums par kopā sastrādāšanos, jo katrā avīzē strādāja savs redaktors ar savu komandu, savām prasībām. Godīgi sakot, ļoti nevienlīdzīga savienība. Vai avīzes veidotāji nelīdzināsies likteņa līdumniekiem, kuri no jauna mēģinās ieaudzēt labu ideju? Tomēr ļoti gribas ticēt, ka vecie graudi tomēr uzdīgs.

Tiešām, kad 2019. gada 4. janvārī iznāca avīzes pirmais numurs, šķita, ka viss būs labi. Mazliet skumji bija, ka redakcija atradās patālu no pilsētas un sākumā mainījās redaktori, tomēr vairāk vai mazāk viss pamazām iegāja sliedēs. Redaktore Līga VĪKSNA un līdzstrādnieki no abām avīzēm. Bet laikam ejot, tomēr īlenu maisā nenoslēpsi, kā lasītāja sajutu, ka avīzi cenšas veidot it kā katra avīze atsevišķi, tā sakot, velkot deķīti projām no otras avīzes. Vairāk pārspēku izrādīja tieši bijušās “Malienas Ziņas”. Tas nebija pārsteigums jo, kā jau sākumā teicu, šī savienība nebija tā labākā.

Gaidīju, kas notiks tālāk? Iznākums atnāca 14. septembra avīzē. Līdzšinējā avīzes redaktore Līga Vīksna aiziet no darba, no avīzes, žurnālista darbā gandrīz 21 gads. Tur ir atstāta viņas sirds, agrīnā jaunība, studiju gadi neklātienē. Līga bija kā Saule “Alūksnes Ziņās”. Sāka kā Līga Zara, tad nodibināja ģimeni, tur piedzima abi bērni, nu jau skolnieki, bija prieks redzēt un satikties ar “Alūksnes Ziņas” darbiniekiem. Protams, tuvi palika arī toreizējie “Malienas Ziņas” darbinieki. Saka, ka laulībā pirmie pieci gadi esot grūti un daudzi šķiras, te būs noticis tas pats. Nesagaidot gada beigas, avīze stāv uz pārmaiņu sliekšņa, pat nesagaidot trīs gadu jubileju. Cik ilgi pastāvēs vispār avīze, vai tomēr katrs ies uz savu pusi un veidos jaunu atsevišķu avīzi? Grūti pateikt. Tomēr gribas ticēt, ka šis gads, smagumus un šķēršļus pārvarot, ļaus biežāk visiem kopā pavērst seju pret sauli, sajust mīlestības veldzējošo spēku. Cerēt, ka avīzes kolektīvā neiemājos nedz pelēcīgā vienaldzība, nedz postošā skaudība. Galvenais, lai visi kopā spētu pasmaidīt. Paldies Loretai, Agitai, Didzim, Vēsmai, kuri ar Līgu strādāja “Alūksnes Ziņās” un deva lielu atbalstu.

Paldies, Tev, Līga! Visiem kopā paldies par darbu, un neizdegt!

Mans novēlējums – prieku, kas nekad nebeidzas,

Mīlestību, kura nepazīst robežu,

Ticību, kas var pārcelt kalnus,

Un mieru, kurš ir augstāks nekā visa saprašana.

Ieva Pētersone, arī kādreizējā kolēģe

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.