Redakcijā vērsās Inta Kuple, kura dzīvo Valkas ielā 5, un šī nav pirmā reize, kad iedzīvotāja redakcijai uztic savu sāpi par to, cik sarežģīta dzīve ir kopīpašumā.
Iedzīvotāja bija noraizējusies par situāciju, kāda izveidojusies viņas dzīvesvietā. Proti, mājā atrodas trīs dzīvokļi, 2017. gadā vienu no tiem iegādājās kundze, kura dzīvo turpat netālu, taču savu īpašuma daļu viņa I. Kuples ieskatā pietiekami regulāri nesakopj. “Situācija ir neapskaužama, jo dzīvoklim ieeja ir no ielas puses, kur garāmgājēji skatās un brīnās par skatu, kas paveras. Ieeja ir aizaugusi, kāpnes salauztas. Īpašniece neko nedara lietas labā – dzīvoklis stāv tukšs, zāle nav pļauta, un viss ir nolaists,” viņa pauž savu sašutumu. I. Kuple kopā ar vīru sev piederošo teritoriju sakopjot, bet ko iesākt ar mājas priekšpusi? Vai viņiem, senioriem, jākopj arī kaimiņa daļa? “Mums abiem ar vīru ir vairāk nekā astoņdesmit gadu, bet sakopjam savu teritoriju, vīrs pļauj zāli. Gribu dzīvot kā cilvēks, sakoptā vidē. Svētkos pat karogu kauns izkārt, jo māja no ārpuses izskatās nožēlojami,” stāsta I. Kuple.
Alūksnes novada Pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons saka – nereti kaimiņu savstarpējie konflikti ieilgst gadiem ilgi un kļūst par nebeidzamu cīņu, un šis ir viens no šādiem gadījumiem. Amatpersona norāda – situācijās, kad pusēm nav iespējams vienoties, vienīgais risinājums bieži vien ir vēršanās tiesā, lai konfliktu atrisinātu juridiskā ceļā. “Konkrētajā gadījumā runa ir par īpašumu, kur mājai ir trīs kopīpašnieki un katram pieder viena trešdaļa domājamās daļas. Viens no variantiem būtu pašiem sakopt konkrēto teritoriju un pēc tam piestādīt dzīvokļa īpašniekiem rēķinu par paveikto darbu. Ja vienošanās tomēr nav iespējama, tad atliek tikai tiesas ceļš,” skaidro A. Tomsons.
Kopumā Alūksnes novadā situācija ar nekoptiem īpašumiem neesot kritiska. “Nevarētu teikt, ka mums ir ļoti daudz šādu īpašumu,” viņš uzsver. Bieži vien iemesls nesakoptai videi ir nevis nevēlēšanās, bet cilvēku vecums vai veselības stāvoklis. “Ir gadījumi, kad cilvēks ir cienījamos gados un fiziski vairs netiek galā, piemēram, ar zāles pļaušanu. Bijušas situācijas, kad palīdzīgu roku snieguši arī pašvaldības iestādes “Spodra” darbinieki,” stāsta A. Tomsons.
Pašvaldības policijas priekšnieks atzīst, ka lielākajā daļā gadījumu iedzīvotāji tomēr cenšas par savu īpašumu rūpēties pašu spēkiem. Prakse rāda, ka bieži vien pietiek ar aizrādījumu vai brīdinājumu, lai situācija tiktu sakārtota. “Protams, vienmēr var gribēties, lai vienam otram īpašumam būtu sakoptāka fasāde vai rūpīgāk uzturēta apkārtne, taču tas prasa gan finansiālus ieguldījumus, gan darbu. Pārsvarā cilvēki savu iespēju robežās cenšas īpašumus uzturēt kārtībā,” situāciju vērtē A. Tomsons.
Problēma esot arī tā, ka iedzīvotājiem ir ļoti atšķirīga izpratne par kārtību un estētiku. “Katram ir savs priekšstats par to, kas ir sakopts un pieņemams. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka viss ir kārtībā tieši tā, kā ir. Tāpēc katrs gadījums jāvērtē individuāli,” viņš norāda. Runājot par pilsētvides kopējo sakoptību, A. Tomsons atzinīgi novērtē pašvaldības iestādes “Spodra” darbu, vienlaikus uzsverot, ka arī paši iedzīvotāji neatpaliek un aktīvi iesaistās apkārtnes uzturēšanā.
