Ieva Pētersone
Uzskata, ka šī tradīcija nāk no Francijas. Tā saistīta ar kalendāra mainīšanos un pirmā kas pieņēma kalendāra maiņu bija Francija. Kārlis IX 1564 gadā pavēlēja, ka gada sākums atzīmējams 1. Janvārī, līdz tam jaungadu svinēja 1. Aprīlī. Daudzi cilvēki centās tam pretoties, bet citi tos izsmēja.
Smejoties par šiem karaļa pavēles pretiniekiem viņi sūtīja tiem jocīgas dāvanas, gāja pie tiem ciemos, aicināja pie sevis, lai kopīgi 1. Aprīli nosvinētu Jauno gadu. Un tā radās šī tradīcija izmuļķot tos, kas nevarēja pieņemt jauno kārtību, un pēc tam vienkārši pasmieties citam par citu.
Smiekli ilga mūža pamats
Norvēģu ārsts K. Rodāls apgalvo, ka triju minūšu smiešanās aizstāj 15 minūšu rīta vingrošanu. Parastie smiekli attīstot vēdera un krūšu muskulatūru, aktivizējot nieru darbību. Ārsti, ka domā līdzīgi, izvēlas humoristiskas kinofilmas, kam jādarbojas kā ārstēšanas līdzekļiem. Slimniekam šīs filmas paraksta kā zāles.
Vai arī dzīvnieki smejas?
Pasaulē dzīvo daži dzīvnieki, kuri it kā smejas. Viens no tiem ir plankumainā hiēna. Kad šī hiēna dzenas pēc medījuma vai ir uzbudināta, viņa izdod skaņas, kas atgādina ķiķināšanu un smieklus.
Smejošā hiēna ir apmēram 1 m augsta un 2 m gara. Sver līdz pat 80 kg. Dienā tā guļ, bet naktī iet medībās. Tie patiesībā ir ļoti bailīgi un zemiski dzīvnieki, jo uzbrūk tikai viegli iegūstamam medījumam. Bieži tās klejo gar cilvēku apmešanās vietām, uzbrūkot un nogalinot to lopus.
Smejošie putni
Ceļotāji zina stāstīt, ka Indonēzijas mežos dzirdējuši skaļus smieklus, kas apmulsinājuši dažu labu nezinātāju. Izrādās, ka tā „uzjautrinās’’ putns Kukatorra. Ar dēmoniskiem smiekliem rītos un pusdienās vienā un tajā pašā laikā Kukatorras sāk savu sasaukšanos.
Smiekli sapnī
Smieties pašam – dienā var iznākt raudāt.
Redzēt citus smejamies– būs jāredz asaras.
Redzēt par kādu smejamies– neveiksme, par ko citi izjutīs prieku.
Par jums smejas – taisnība ir tavā pusē.
Reklāma