Alūksnes pilsētas domes būvniecības un teritoriālās plānošanas nodaļas galvenā arhitekte Anita Šteinerte divas reizes bija zviedru un Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansētos kursos Zviedrijā.
Alūksnes pilsētas domes būvniecības un teritoriālās plānošanas nodaļas galvenā arhitekte Anita Šteinerte divas reizes bija zviedru un Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansētos kursos Zviedrijā.
Vides aizsardzības speciālistus un teritoriālos plānotājus izglītoja ūdeņu apsaimniekošanas jautājumos, ievērojot Eiropas Savienības direktīvas. Kopējā projekta mērķis bija sagatavot grāmatu par ES direktīvām ūdens tīrības aizsardzībā, un nesen grupas speciālistu sagatavotā brošūra ir iespiesta.
“Iedziļinājos apakšzemes, virszemes un lietus ūdeņu tīrības specifikā. Izrādās, ka piesārņojumu dod ne tikai lauksaimnieciskā ražošana, bet arī mežs. Laboratorijā pētījām un aprēķinājām, cik tīrs vai netīrs ir ūdens,” skaidro A.Šteinerte.
Bioloģija un ķīmija nav arhitektes “stiprā puse”. Turklāt lekcijas bija angļu valodā. Kad klausīties par aļģēm kļuva garlaicīgi, Anita zīmēja karikatūras. “Zīmēju lektorus un kursu biedrus. Kursu noslēgumā sakopēju visas karikatūras uz vienas lapas un izliku apskatei. Kolēģi mēģināja cits citu atpazīt, un bija ļoti jautri,” stāsta A.Šteinerte.
Zviedru kolēģi iepazīstināja ar pieredzi, kā pašvaldībās risina ūdens attīrīšanas problēmas. Tā bija pamats grāmatai, kas apkopo Eiropas savienības valstu direktīvas un rekomendē, kā realizēt sateces baseinu principus. “Tā ir rokasgrāmata plānotājiem, kur izmantoti kursu dalībnieku materiāli. Grūti pateikt, cik tajā ir no mana iesniegtā teksta, bet ilustrācijas ir manas. Man šis darbs ļoti patīk. Būdama arhitekte, esmu atbildīga, lai mana projektētā celtne būtu stabila, droša un izskatīga, bet ilustrācijas uzzīmēju un esmu brīva,” domā A.Šteinerte.
Alūksnes arhitekte piedalās arī Daugavas projekta realizācijā, jo Pededzes upes ūdens ieplūst Aiviekstē un pēc tam Daugavā. Eiropas Savienības direktīvas būs spēkā vēl 15 gadus, kad arī Latvija būs tās dalībvalsts. “Ūdeņu apsaimniekošana ir jāveido neatkarīgi no administratīvi teritoriālajām robežām, bet ir jāņem vērā upju sateces baseini, kas nosaka ūdens kvalitāti un rīcību tās uzlabošanā,” uzsver A.Šteinerte. Tagad Alūksnes rajona pašvaldību rīcībā ir grāmatas, kur Zviedrijas pieredze un Latvijā izstrādātie materiāli par ūdens kvalitātes uzlabošanu dod iespēju teritoriālajiem plānotājiem darbā ievērot ūdens resursu aizsardzības aspektus.
