Mārkalnes pagasta zemnieku saimniecība “Jaunvecagas” atzīta par vienu no sakoptākajām sētām pašvaldības teritorijā. Divpadsmito gadu tur saimnieko Silvija un Jānis Kalniņi.
Mārkalnes pagasta zemnieku saimniecība “Jaunvecagas” atzīta par vienu no sakoptākajām sētām pašvaldības teritorijā. Divpadsmito gadu tur saimnieko Silvija un Jānis Kalniņi. Pašlaik māju remontē.
“Kad te sākām dzīvot, mājas jumts bija ieliecies, logi mazi un arī apkārtne bija nesakopta. Ko varējām, atjaunojām un labiekārtojām. Vīrs appļauj zāli, meitas palīdz stādīt un ravēt puķu dobes. Šajā darbā iesaistās arī Ellas tante, kam ir jau 85 gadi,” stāsta S.Kalniņa.
Joprojām koši zied cinnijas, flokši, malvas, asteres, kreses, kāršu rozes un petūnijas. Silvijai patīk vakaros apsēsties uz celma pie mājas, skatīties, kā starp puķu dobēm deg spuldze, ko vīrs ierīkojis dārzā, un ieelpot naktsvijoļu un puķu tabakas smaržu. “Šīs puķes smaržo tikai vakaros. Puķu tabaka atgādina kanēļa smaržu,” komentē saimniece. Pie šķūņa zied topinambūri, ko izmanto salātiem. Uz koka paaugstinājuma ir terase, kur vasarā svin svētkus. “Mums ir savs Jānis, tāpēc tie ir īpaši svētki. Tepat ir arī ugunskura vieta. Sestdienās atbrauc meitas ar mazdēlu Oskaru, un tad visi ejam pirtī,” klāsta S.Kalniņa. Dīķis vasaras saulē ir gandrīz izžuvis. Paredzēts būvēt jaunu pirti, bet šogad vēl iztiks ar veco. Netālu no mājas iestādīta egle, ko grezno Ziemassvētkos. Ir arī šūpoles, kas noder ne tikai Lieldienās.
“Kad maijā svinējām sudrabkāzas, visapkārt dega spuldzes un bija ziedu pušķi. Vīrs pie mājas sienas piestiprināja aplī izkārtotus laimes pakavus,” atceras S.Kalniņa. Pie šķūņa savdabīgu ornamentu veido zirgu saku fragmenti. Pašlaik J.Kalniņš žāvē sūnas, no kurām iecerējis gatavot sienas dekoru.
“Vīrs vienmēr kaut ko izdomā. Viņš ziedu vannu izkrāsoja ar dzelteniem punktiem, kas labi izskatās. Man, mežā ogojot un sēņojot, izdodas ieraudzīt interesantas lietas,” viņa atzīst un rāda piepi, kas izskatās kā lāča ķepa.
