Zemeņu audzētājs Jānis Aizpurietis zemenes audzē kopā ar balto āboliņu. Alūksnē viņš tās audzē un pārdod jau piekto gadu. Viņš stāsta, ka cilvēku pirktspēja krītas, jo cilvēku paliek aizvien mazāk.
J.Aizpurietis stāsta, ka reti kurš audzē zemenes tā, kā viņš to dara. Starp vagām aug baltais āboliņš, tāpēc ogas vienmēr ir tīras. “Es neravēju, bet tikai pļauju starp vagām katru nedēļu. Ogas ir dabiskas, jo tās nemigloju,” teic J.Aizpurietis. Viņš stāsta, ka pašlaik konkurence ir ļoti liela, jo daudzi uzskata, ka zemeņu pārdošana ir viegls bizness. “Tā gluži nav. Izaudzēt zemenes jau nav māksla, bet pavisam kas cits ir tās pārdot. Es audzēju tā saukto ‘Latgales brūno’ zemeņu šķirni. Šīs zemenes zinu jau kopš bērnības. Savācu tās no rīta, un tās arī jāizpārdod, jo tās ir ļoti mīkstas. Neviens tās negrib audzēt, jo šo šķirni ir grūti transportēt. Šīs zemenes ir jāpārdod vienā dienā. Stādu aptuveni vienu hektāru zemeņu, lai viens pats varētu apkopt lauku,” stāsta J.Aizpurietis. Viņš arī uzsver, ka zemenes varētu būt vēl tikai nedēļu. Vēlāk pārdošanu varēšot uzsākt tie, kuri stāda sasaldētus stādus. Šogad zemenes nav spējušas uzņemt pārāk daudz cukura, jo tās ir ātri nogatavojušās. “Viņas burtiski izcepas uz lauka. Zemenei būtu jānogatavojas pakāpeniski, nevis tik strauji, kā tas notiek šogad,” viņš saka.
J.Aizpurietis kādreiz bijis jūrnieks un braucis uz tirdzniecības kuģiem. Zemeņu audzēšana ir viņa vaļasprieks, un viņš atzīst, ka zemenes atmaksājas līdz zināmam cenu līmenim. “Tagad drīzāk konkurē ar šķirnēm. Agrāk audzēja mīkstākas zemenes, bet tagad priekšroku dod tām, kuras var ilgāk saglabāt, tālāk pārvadāt,” uzsver J.Aizpurietis. Viņa zemenes nav iespējams aiztransportēt pat uz tuvāko pilsētu.
“Zemenes jāpārdod tajā pašā dienā, bet, ja paliek pāri, es tās sasaldēju, lai ziemā varētu kādam uzdāvināt. Ielieku kārbiņā un apberu ar cukuru. Šādi esmu sasaldējis simtiem kilogramu zemeņu. Tā ir viena no labākajām dāvanām, kāda vispār var būt,” saka zemeņu audzētājs.
