Sabiedrību pārņēmusi nožēla, uzzinot puišu vārdus, kas ir aizdomās turamie Valkas pasta auto aplaupīšanā un uzņēmēja slepkavībā laupīšanas nolūkā.
Sabiedrību pārņēmusi nožēla, uzzinot puišu vārdus, kas ir aizdomās turamie Valkas pasta auto aplaupīšanā un uzņēmēja slepkavībā laupīšanas nolūkā. Tie taču mūsu pašu bērni! Žēlums. Pret tuviniekiem, pret muļķa puikām, kas paveikuši briesmu darbus. Ak, nabadziņi! Cilvēciski tas saprotami, bet kaut kas tajā visā tracina. Liekas, otrajā plānā paliek fakts, ka atņemtu dzīvību vairs neatgriezt. Un nožēla te palīdz vismazāk.
Sabiedrība šobrīd žēlo visus – upuri, viņa tuviniekus un arī iespējamos dzīvības laupītājus. It kā kristīgi. Bet tikai šķietami. Vai noslepkavotais Andrejs Sīmanis vēlētos atrasties vienos nožēlas svaru kausos kopā ar tiem, kas atņēmuši viņam visdārgāko – dzīvību? Vai nogalinātā cilvēka tuvinieki to vēlas, pieņem, saprot? Viņi vispār klusē. Un atceros Valkas policistu pausto, ka aizturēto puišu acīs pratināšanas laikā nav redzējuši ne asaras, ne nožēlu. Turklāt “viņi labi zināja, ko dara, nākamo viņi ņemtu banku”.
Kurš no mums gan bērnībā nav iedomājies, kā būtu, ja es aplaupītu banku. Ja pieaudzis cilvēks joprojām fantazē tāpat, tad jādomā, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Un, ja it kā normāli cilvēki iesaistās šāda vājprātīga plāna realizācijā, tad tas vairs nav infantili vien.
Puņķu un asaru ir par daudz. Tas taču ir tik saprotami – tev nebūs zagt, tev nebūs nokaut. Jebkāda attaisnošanās, ka, lūk, valstī pazūd miljoni un nekas, ir riebīga. Tikpat derdzīga ir citu cilvēku naudas, panākumu skaušana, aprunāšana. Šķiet, šāds motīvs – nenovīdība, kas akceptē visatļautību – varēja būt uzņēmēja A.Sīmaņa aplaupīšanai. Un tam, ka viņu nošāva. Tāpēc ka turīgāks par citiem? Tāpēc ka prot organizēt biznesu?
Valkas notikumi liek aizdomāties daudziem vecākiem. Liek domāt par to, ko es jau šodien varu darīt, lai ar manu bērnu nenotiktu tāpat kā ar tiem puišiem. Protams, arī tie seši ir mūsu puikas, šīs sabiedrības daļa. Protams, viņu “slimības diagnoze” ir jānosaka, jāizprot. Tas ir mūsu pašu labā.
Aizturētie seši vairumā ir cilvēki bez profesijas (toties vairākiem ir sieva, bērni), 21 līdz 25 gadus veci. Var jau aizbildināties, ka mācībām nav naudas, tāpēc izglītība, profesija neiegūta. Bet vai tiešām tā? Daudzi jaunieši, kam vecāki nemaz nespēj materiāli palīdzēt, strādā, paši pelna un vienlaikus mācās. Iegūst pat augstāko izglītību. Nezinu, vai sešotnei vecāki par daudz vai par maz bērnībā pievērsuši uzmanību, taču izauguši ir gļēvi jaunieši. Bez gribasspēka. Vienīgais dzinulis ir nauda un bauda. Nauda ir viņu Dievs. Un visvarens ir bara instinkts. Es te neredzu pamatu žēlumam. Piedodiet.
