Vēlētāju apvienības “Gaujiena” sarakstā ir šī pagasta deputātu kandidāti, kuru līderis ir Andris Rubins. “Mūsu sarakstā ir uzņēmēji un pašvaldības darbinieki. Uzskatām, ka novada domes pilnvērtīgam darbam ir jāzina, kas notiek pagastos un ko vēlas mūsu cilvēki. Mēs kandidējam tāpēc, ka zinām, ko gribam. Turklāt varam piedāvāt jaunas iniciatīvas, ko vajadzētu īstenot,” uzsver A.Rubins.
Partijas neinteresē mazie novadi
Netiek prognozēts, ka domē iekļūs daudzi, tāpēc sarakstā ir tikai septiņi kandidāti. Tomēr tiek uzskatīts, ka pagastu varētu pārstāvēt vairāki, nevis tikai Viesturs Dandens, kurš tagad ir domes priekšsēdētājas vietnieks. A.Rubins uzsver, ka vairāk var prasīt un sagaidīt, ja pašvaldībā ir vairāki pagasta pārstāvji. Viņš vērtē, ka saraksts “Mēs savam novadam”, kurā startē galvenokārt pašreizējā domes vadība un deputāti, ir spēcīgs. “No mūsu saraksta labākajā gadījumā varētu ievēlēt divus, un tas jau būs daudz. Par savu domes priekšsēdētāja amata kandidātu pat nedomājam. Uzskatu, ka Astrīdai Harju ir jāpaliek šajā amatā, jo viņa ir ļoti laba vadītāja,” atzīst A.Rubins. Vai pagastā ir vajadzīgs gan novada domes priekšsēdētāja vietnieks, gan pārvaldes vadītājs, viņš nezina vērtēt. Toties uzskata, ka nav nekādas vajadzības deputātu kandidātiem startēt lielo partiju sarakstos, tāpēc labi, ka Apes novadā konkurenci veido vēlētāju apvienības. “Ja mūsu deputātu kandidāti kaut ko sola, tad no viņiem varam arī prasīt atbildību par izpildi. Turpretim partijās parasti atrod kādu, uz kuru novelt vainu. Vēlme panākt, lai partiju vadītāji ieklausās mūsos un virza priekšlikumus Saeimā un valdībā, patiesībā ir lobēšana,” atzīst A.Rubins. Arī tagad pašvaldību vadītāji izsaka ierosinājumus, kā risināt vietējās problēmas. Tiesa, tos maz ņem vērā, tāpēc varas institūciju lēmumus tie neietekmē.
Grib palīdzēt jaunajiem
uzņēmējiem
A.Rubins pirms četriem gadiem bija Gaujienas pagasta padomes deputāts, tāpēc pārzina pagasta, bet ne novada pašvaldības darbu. Kā iedzīvotājs viņš secina, ka pašvaldība strādājusi gana labi. “Daudz tiek darīts, lai būtu labi ceļi. Arī cauri Gaujienai bija paredzēts asfaltēt ceļu uz Igauniju, taču tas esot izņemts no plānotajiem darbiem. Vajadzētu panākt, lai tomēr tiek izdarīts tas, kas ir solīts. Diemžēl līdz ar satiksmes ministru maiņu mainās arī domas par remontiem,” uzsver A.Rubins. Nenoliedzami, katra pagasta uzņēmējus vairāk interesē vietējie apstākļi un atbalsts savai darbībai. Tiesa, šie cilvēki ir darītāji, kuri neko daudz negaida no novada pašvaldības vai pagasta pārvaldes. “Galvenais ir saņemt iespējami pilnīgu informāciju. Man tās pietiek, jo zinu, kur un kā to atrast. Novada lauku attīstības speciālistam būtu jāiedrošina jaunie, kas grib uzsākt saimniekot laukos. Viņiem ir vajadzīgs padoms, kā arī vajadzētu palīdzēt izstrādāt projektus finansējuma piesaistīšanai,” saka A.Rubins. Viņš pieļauj, ka konsultantu varētu būt vairāk, nevis tikai viens novadā. Taču, protams, ir jārēķinās ar budžeta iespējām. Mazajiem uzņēmējiem zinoša speciālista palīdzība būtu vajadzīga arī, lai noformētu prasībām atbilstošu dokumentāciju darba drošības un citos jautājumos, kurus nepārtraukti kontrolē valsts institūcijas. “Man visi dokumenti ir sagatavoti, lai parādītu pārbaudītājiem. Taču daudziem to nav, tāpēc nereti nākas maksāt lielas soda naudas. Pagastā vajadzētu cilvēku, kas var palīdzēt sagatavot šos dokumentus, jo ne katrs zemnieks to spēj. Tāpēc mūsu priekšvēlēšanu programmā tas ir paredzēts,” norāda A.Rubins.
Konkurētspēju bremzē
nodokļu politika
Par administratīvi teritoriālo reformu A.Rubinam ir savs viedoklis. Viņš rēķina, cik reižu tādas jau ir bijušas. Tagad paredzamais modelis, apvienojot atkal Apes un Alūksnes novadu, bija jau 1967.gadā. ”Es tajā laikā neesmu dzīvojis, tāpēc grūti spriest. Taču esmu redzējis, kā manas dzīves laikā esam mētāti. Novadu veidošana ir politisks lēmums, kuram nav ekonomiska pamatojuma. Mēs te varam tikai izvēlēties, uz kuru pusi kuram novadam pievienoties. Tika apgalvots, ka būs labāk. Bet kas sanāca? Nebūt ne labāk,” spriež A.Rubins. Tiesa, neviens arī nav salīdzinājis ekonomisko situāciju valstī pirms un pēc novadu reformas, tāpēc arī iedzīvotāju un deputātu kandidātu rīcībā nav tādas informācijas. “Visa pamatā ir vērtējums, kas atmaksājas un kas ne. Kaut ko jaunu sākt ražot, diez vai varēsim. Taču ir jādara viss, lai veicinātu novada jauniešu iesaistīšanos darba tirgū,” saka A.Rubins. Saraksta deputāta kandidātes Gundegas Sauškinas pieredze liecina, ka ražas novākšanas laikā trūkst strādnieku. Lai skolēnus iesaistītu ogu novākšanā, būtu svarīgi, lai sezonas strādniekiem tiktu noteiktas citādas nodokļu likmes. “Tad mūsu produkcija būs konkurētspējīga Eiropas tirgū, bet šobrīd nodokļu politika ir atšķirīga. Tādēļ Polija, kur nodokļu likme ir krietni mazāka, Latviju apsteidz ar lētāku produkciju,” salīdzina A.Rubins. Turklāt tādējādi tiktu veicināta jauniešu nodarbinātība. Arī A.Rubins savā zemnieku saimniecībā labprāt iesaistītu jauniešus palīgdarbos ražas novākšanas laikā. Diemžēl ir tādas likumdošanas prasības, ka labāk no šīs ieceres atteikties, jo atkal ir vajadzīgi speciālu dokumentu “kalni”. Varētu piesaistīt citu novadu strādniekus, taču tiem nav te dzīvesvietas.
Ir iestrādes infrastruktūras uzlabošanā
Priekšvēlēšanu programmā paredzēts sadarbībā ar uzņēmējiem attīstīt infrastruktūras objektus, kas nodrošina un uzlabo uzņēmējdarbības vidi. Tas pirmkārt tiek saistīts ar ceļu tīkla sakārtošanu. Tagad satiksmes ministrs sola lielas summas gan valsts, gan pašvaldību, gan arī uzņēmumu ceļu sakārtošanai un attīstībai. “Ja būs iespēja rakstīt projektus, lai piesaistītu finansējumu ceļu remontiem, tad varēsim sakārtot ceļus uz kaltēm, kokzāģētavām un citur. Taču tagad ir informācija, ka visu naudu novirzīšot dzelzceļam. Taču ir arī iecere, ka ceļus sakārtot varētu sadarbībā ar uzņēmējiem,” skaidro A.Rubins. Kā tas būtu iespējams? Pagaidām atbildēt ir grūti, jo nav sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi. A.Rubins uzskata, ka šos darbus varētu veikt pēc partnerības principa. Gaujienas deputātu kandidāti vēlas, lai pagastā būtu zobārsta pakalpojumi. Turklāt ir jau iestrādes, lai to nodrošinātu. Ir zināms zobārsts, kuram kabinetu varētu iekārtot blakus ģimenes ārsta praksei. Konkrēta un atšķirīga ir iecere atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības komandas darbību un apmācību. Gaujienā šī komanda neskaitās, bet praktiski ir. Ja gadās ugunsnelaime, ir zvans draugam un steidzas palīgā, arī A.Rubins. “Tiesa, mums nav atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Taču var pietikt arī ar nelielu ūdenssūkni un šļūtenēm, jo svarīgākais ir iespējami ātri sākt dzēšanas darbus. Tuvākās komandas ir Apē un Smiltenē, tātad ir jābrauc 30 vai 45 kilometri, lai nokļūtu Gaujienā, tam ir vajadzīgs laiks,” skaidro A.Rubins. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs organizēt komandu glābšanas darbiem un nodrošināt tai tehniskās iespējas.
