Vīrietis, kam pāri četrdesmit, nodomā, ka sācies labākais laiks dzīvei. Sirdī atgriezusies otra jaunība, bērni izauguši lieli – būtu īstais laiks, lai dzīvotu tā, kā vēlējies jau kopš 25 gadu vecuma. Bet nekā.
Vīrietis, kam pāri četrdesmit, nodomā, ka sācies labākais laiks dzīvei. Sirdī atgriezusies otra jaunība, bērni izauguši lieli – būtu īstais laiks, lai dzīvotu tā, kā vēlējies jau kopš 25 gadu vecuma. Bet nekā. Problēmas atnāk nesauktas. Un pēc kāda laika jāsaprot, ka vainīga nevis saaukstēšanās vai pārlieku liels šķidruma patēriņš pirms gulētiešanas, bet gan prostata.
Būtu jāzina, ka pēc 40 gadiem, dažkārt pat agrāk, vīriešiem var tikt atklātas trīs veida slimības: ļaundabīgais prostatas audzējs, labdabīgais prostatas audzējs jeb adenoma, kā arī prostatīts jeb priekšdziedzera iekaisums. Lai gan simptomi visām ir līdzīgi, šīs slimības nav savstarpēji saistītas un, ārstējot vienu, pēc kāda laika var tikt diagnosticēta kāda cita slimība. Tās izraisītās problēmas ir dažādas – bieža, apgrūtināta urinēšana, sevišķi naktīs, un impotence.
Prostata ir relatīvi mazs kastaņveidīgs orgāns. Tas ir tikai vīriešiem, atrodas zem urīnpūšļa, vietā, kur sākas urīnizvadkanāls. Tās priekšējā virsma saskaras ar kaunuma kaulu, aizmugurē ar resno zarnu, apņem urīna izvadkanālu, tādēļ ietekmē urīna strūklu, ja tā sāk palielināties. Prostata ir dziedzeris un sastāv no miljardiem kanāliņu, kas izdala šķidrumu sēklai. Virs un zem prostatas atrodas urīnpūšļa muskuļu slēdzējmehānisms, kas nodrošina ne tikai urīna saturēšanu, bet arī sēklas sajaukšanos ar spermatozoīdiem ejakulācijas laikā.
Vīrieši par to runā nelabprāt
Dainis V. (62)pirms pieciem gadiem uzzināja, ka viņam ir prostatas vēzis. Sākumā bijis šoks un bailes kā par jebkuru smagu, grūti ārstējamu slimību. Toreiz viņam jau bijusi trešā stadija un, kā uzsvēruši ārsti, vēl tomēr bijusi iespēja vēzi izārstēt. Ārsts izšķīries par iespēju prostatas dziedzeri izoperēt. Sekoja staru terapija, kas Dainim radījusi komplikācijas. Nepatīkamās sajūtas izturētas, bet viņš kļuvis impotents. Vīrietim 59 gados ar to nācies samierināties, jo pēc terapijas gūts galvenais – cerība dzīvot. Grūtāk bijis attiecībās ar sievu, kas ir piecus gadus jaunāka. Sākumā saņēmis atbalstu, sapratni. Bet cik ilgi vīrietis, kas nemaz nejūtas vēl vecs, var ļauties žēlumam? Turklāt pēc laika Dainis ievērojami pieņēmies svarā. Tagad viņš saprot, ka sievietei jābūt gudrai un mīlošai, lai dzīvesbiedram arī pēc smagās operācijas liktu sajusties nozīmīgam.
Problēmas arī pēc operācijas
Rolands D. stāsta, ka 1997. gadā viņam izdarīta adenomas rezekcija (orgāna daļas izgriešana). Pēc tam trīs reizes gājis uz papildu operācijām. Pēdējā striktūra (sašaurināšanās, sažņaugšanās) bijusi 1998. gada vasarā. Diemžēl vēl joprojām ir spiests vismaz trīs reizes naktī celties augšā, kaut gan, kā pats uzsver, orgāns darbojas normāli. Tas liek secināt, ka, tāpat kā zālēm mēdz būt blakusefekti, arī operācijām mēdz būt komplikācijas.
“Galvenais, ka tagad esmu drošs, ka šo kaiti esmu uzveicis. Pārējo atstāju ārstu ziņā, lai es saņemtu labus medikamentus,” saka Rolands.
Daudzi sadzīvo ar problēmu
Daudzi vīrieši sadzīvo ar savu problēmu. Daudzi to uzskata par normālu parādību, kas ar gadiem piemeklē stipro dzimumu. Sevišķu vērību vīrieši nepievēršot prostatītam, kas gan ir infekcija, prostatas dziedzeru bakteriāls iekaisums. Urīna kanālā un urīnpūslī vienmēr atrodas baktērijas vai citi mikroorganismi, parasti tie paši, kas atrodas zarnu traktā. Tie katru brīdi mēģina iekļūt pa urīnkanālu urīnpūslī, bet regulāri tiek izskaloti ārā ar urīna strūklu.
Prostatītam raksturīgas dažāda stipruma trulas sāpes starpenē, vēdera lejasdaļā, kas tiek izstarotas uz muguru. Var būt urinācijas traucējumi: biežāka kairinājuma sajūta urinējot, sakarā ar prostatas pietūkumu grūtāk izspiest urīnu. Arī tad, kad iekaisums prostatā izārstēts, tajā paliek rētainas izmaiņas, kas rada iespēju turpmāko infekciju attīstībai. Turklāt jāuzsver, ka prostatīts neveicina prostatas vēža attīstību.
Izārstēties nav viegli
Speciālisti uzsver, ka no prostatīta izārstēties nav viegli. Lai pilnīgi iznīcinātu mikroorganismus, kas izraisījuši iekaisumu, antibakteriālie preparāti jālieto ilgstoši. Ieteicams lietot daudz šķidruma, lai skalotu urīnceļus. Reizēm, ar nelieliem pārtraukumiem, būs nepieciešami vairāki mēneši, līdz veselība uzlabosies. Pirmais, kas pacientam parasti aizmirstas, ir papildu šķidruma lietošana. Kad akūtās slimības parādības pāriet, viņš jūtas apmierinoši un vairs nevēlas lietot antibakteriālos preparātus, kas reizēm izsauc pat nepatīkamas reakcijas. Tādā veidā prostata no infekcijas neatbrīvojas, un pēc laika process var atsākties, turklāt šoreiz tie paši mikroorganismi ir jau norūdījušies un ne tik efektīvi reaģē uz noteikto ārstēšanu, un process kļūst hronisks.
Prostatas vēzis attīstās lēni
Sākuma stadijās prostatas vēzis attīstās lēni un gandrīz bez simptomiem. No slimības sākuma līdz pirmajām pazīmēm, kad slimība liek sevi manīt, var paiet vairāki gadi. Nav zināms, kādēļ attīstās prostatas vēzis, tomēr tā attīstībai nepieciešams testosterons (dzimumhormons). Slimības sākumā vēzis aug prostatā viena vai vairāku mezglu formā, kas sāk palielināt dziedzeri. Vēlāk audzējs nokļūst limfmezglos.
Lieto efektīvus medikamentus
Mūsdienās lieto efektīvus medikamentus. Ar katram pacientam individuāli piemeklētām zālēm var ievērojami uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti. Pašreiz ir nopērkamas zāles, kas atslābina priekšdziedzeri un urīnpūšļa kaklu vai arī iedarbojas uz slimības cēloni un samazina priekšdziedzeri. Tas ļauj mazināt tādus slimības simptomus kā nepieciešamību bieži urinēt, pat naktīs, kas liedz vīrietim ceļot, apmeklēt sabiedriskus pasākumus, nodarboties ar sportu. Ārstējot prostatas adenomu, vieglākos gadījumos var lietot ārstnieciskos līdzekļus. Latvijā tās ir ķirbju sēklas. Tomēr pašreiz nav zinātnisku pētījumu, kas pierādītu tautas līdzekļu vērā ņemamu efektivitāti. Tādēļ ikvienam atliek vien paļauties uz ģimenes ārsta kompetenci un labu ārstēšanu.
***
Saslimstība ar prostatas slimībām palielinās vecumā no 50 gadiem. Jaunākiem vīriešiem šī slimība sastopama reti.
Pētījumi pierādījuši, ka apmēram 15 procentu vīriešu vecumā no 50 līdz 60 gadiem slimo ar šo slimību. Pēc 60 gadiem prostatas vēzis ir konstatējams katram trešajam vīrietim, pēc 70 gadiem jau 40 procentiem. Bet deviņdesmitgadīgiem vīriešiem gandrīz katram prostatā ir konstatētas vēža šūnas.
Latvijā saslimstība ar prostatas vēzi desmit gados pieaugusi par 92 procentiem.
Ik gadu Latvijā ar prostatas vēzi saslimst apmēram 330 vīriešu.
Daba nemīl pārspīlējumus – ne pārāk ilgu atturību, ne pārlieku intensīvu dzimumdzīvi.
Ārsti iesaka katru gadu vīriešiem veikt asins analīzes “Prostatas specifiskajā skrīningā”. Ar šo metodi atklāti vairāki prostatas vēža gadījumi, diemžēl jau ielaistā stadijā. No pārbaudītajiem vīriešiem 58 procentiem bija jau trešā un ceturtā stadija, kad slimībai maz līdzams. Otrā stadija bija 27 procentiem, bet pirmā, kad, operējot “vēža kamolu”, var pilnībā to izņemt ārā, tikai trijiem procentiem vīriešu.
