Svētdien Alūksnē pie Mātes tēla un piemiņas
vietā „Tiem, kuri neatgriezās” Alūksnes Lielajos kapos ar
uzrunām, ziediem un iedegtām svecītēm tika pieminēti 1941. Gada
14. jūnija deportācijas piedzīvojusie.
„Šis gads ir
atšķirīgs no daudziem iepriekšējiem. Globālā problēma –
vīruss, kas pārņēmis pasauli, ir mainījis mūsu ikdienu. Par
laimi, Latvijā cīņa ar šo problēmu izdodas veiksmīgāk kā
daudzām citām Eiropas valstīm, tomēr grūtības un ierobežojumi,
ko šajos dažos mēnešos piedzīvojām, lika kaut nedaudz apjaust
to, kā ir tad, kad tu vairs neesi pilnīgi brīvs savā rīcībā un
kad sāc baidīties par sevi un tuvajiem,” uzrunājot piemiņas
brīža dalībniekus, sacīja Alūksnes novada domes priekšsēdētāja
vietnieks Dzintars Adlers, uzsverot, ka, līdzīgi kā tagad, arī
tolaik cilvēki nebija gaidījuši, ka kaut kas tāds ar viņiem
varētu notikt.
Dz. Adlers
akcentēja, ka tikai sīkstums, spīts un dzīvotgriba ļāva
represētajiem tālumā izdzīvot un atgriezties mājās. „Novēlu
visiem tiem, kuri ir šo notikumu aculiecinieki: „Esiet stipri,
atbalstiet cits citu un ziniet, ka mēs esam kopā ar jums šajās
atmiņās!” sacīja Dz. Adlers.
Savukārt
Alūksnes un Apes novada politiski represēto kluba „Sarma”
valdes priekšsēdētāja Dzidra Mazika atzina, ka vīruss
salīdzinājumā ar to, ko piedzīvoja un pārdzīvoja izsūtītie,
ir sīkums. „Lai arī bijām ierobežoti, varējām šajā laikā
pakavēties atmiņās, padomāt par nākotni. Mums ir sava zeme un
nebija jāmētājas apkārt. Varbūt viens otrs to nespēja novērtēt,
bet mani likteņbiedri to spēja, un ne reizi vien to pārrunājām,”
teica Dz. Mazika.
Viņa vēlēja
visiem stipru veselību un nekad nezaudēt dūšu. „Tikai mūsu
spītība un lielā dzīvotgriba izveda mūs caur šiem gadiem,”
sacīja Dz. Mazika.
