Pēdējās nedēļās retie nokrišņi un karstais laiks sekmējis dažādu
kaitēkļu attīstību un izplatību, liecina Valsts augu aizsardzības
dienesta (VAAD) informācija, tā vēsta aģentūra Leta.
Tostarp siltajā laikā uz dažādu sugu augiem strauji izplatās laputis.
Tās ir grūti ierobežot to straujās attīstības dēļ, tomēr laputu
ierobežošana ir būtiska. Sevišķi svarīgi tas ir gados, kad šie kaitēkļi
izplatās masveidā, jo to radītie bojājumi ietekmē ražas apjomu,
kvalitāti. Augi var iet bojā, ja laputu attīstībai ir labvēlīgi laika
apstākļi un tās savairojas masveidā.
VAAD brīdina, ka laputu ierobežošanas pasākumus straujās attīstības
dēļ parasti jāveic visas sezonas garumā. Laputīm ir daudz dabisko
ienaidnieku, piemēram, putni, parazītiskie plēvspārņi, mārītes,
ziedmušas, zeltactiņas, kuras nepieciešams piesaistīt dārzam, lai tie
dabiski ierobežotu laputu izplatību. Tomēr ir gadījumi, kad dabiskie
ienaidnieki nespēj tikt galā ar laputu lielo daudzumu. Lielās platībās
var lietot augu aizsardzības līdzekļus.
Pagājušās nedēļas izskaņā ar 14% izplatību laputis bija sastopamas
ābeļu stādījumos, protams, novērojami arī citi kaitēkļi, kuru attīstību
veicinājis ilgstoši sausais un siltais laiks. Ābeļu lapu blusiņas bija
sastopamas vidēji ar 17% izplatību, bet ābeļu tīklkodes – ar 5% vidējo
izplatību.
Šobrīd visiem ābeļu audzētājiem rūpīgi jāseko līdzi ābolu tinēju
attīstībai, jo sākusies to olu šķilšanās. Ābolu tinēju kāpuri pēc
šķilšanās iegraužas ābolos un turpina grauzties sēklu kameru virzienā.
VAAD iesaka ābolu tinēju ierobežošanas nolūkā sistemātiski savākt
kritušos augļus un likvidēt tos. Jūlijā ap koku stumbriem jāapliek
ķeramās jostas, kas novembr jānoņem un kopā ar kaitēkļiem jāsadedzina.
Vēlu rudenī ieteicams arī notīrīt koku stumbrus no sūnām, ķērpjiem,
vecām mizas plēksnēm un citām kaitēkļu ziemošanai piemērotām vietām.
Tāpat ābolu tinēju izplatības ierobežošanas nolūkā svarīga ir arī
dabisko ienaidnieku, piemēram, plēsīgo blakšu, zeltactiņu, spīļastu,
putnu, plēsīgo posmkāju, sikspārņu piesaistīšana dārzam.
Lielās platībās stipras invāzijas gadījumā var apsvērt lietos
insekticīdus, tomēr pirms to lietošanas jāmonitorē ne tikai kaitēkļus,
bet arī derīgos kukaiņus. Lai nekaitētu dienā lidojošajiem kukaiņiem,
tai skaitā bitēm un citiem apputeksnētājiem, insekticīds jālieto vienīgi
laikā no plkst.22 līdz 5.
Pagājušajā nedēļā arī uz plūmēm un ķiršos ar vidēji 9% izplatību
novērotas laputis. Kopš maija pēdējās nedēļas laputu izplatība ir
divkāršojusies un, turpinoties labvēlīgiem laika apstākļiem, laputu
populācija uz augiem tikai palielināsies.
Tikmēr lauku pupu sējumos šonedēļ aktuāli pupu sēklgrauži, kuri
uzsākuši olu dēšanu uz jaunajām pākstīm. Tie valsts teritorijā sastopami
ar 7% izplatību.
Kāpostu stādījumos ar 24% izplatību sastopamas kāpostu cekulkodes.
VAAD atgādina, ka bīstami ir kāpostu cekulkožu kāpuru otrā līdz trešā
paaudze, kas parasti parādās jūnija beigās, jūlijā. Pēdējos gados
cekulkodes savairojas masveidā, radot nozīmīgus bojājumus kāpostaugu
audzētājiem.
Vasaras miežu sējumos patlaba turpina attīstīties miežu lapu
tīklplankumainība, kas līdz šim novērota ar 35% izplatību. Vasaras rapšu
laukos aizvien bojājumus turpina nodarīt krustziežu spīduļi, kuru
izplatība 22%.
