Apes novadā pirmo reizi ir izdots kalendārs, bet Gaujienas pagastā tapis
jau ceturtais kalendārs. Šoreiz tas ir neierasts, jo fotogrāfijās var
salīdzināt, kādas izmaiņas notikušas ilgākā laika periodā.
“Kad
abus kalendārus nodeva iespiešanai Rīgas tipogrāfijā, ar kuru
izveidojusies laba sadarbība, tās darbinieki uzreiz atzina – ir jūtams
mākslinieciskā noformētāja Ainara Gaida rokraksts. Vienprātīgs ir arī
atzinums, ka mums ir skaisti kalendāri ar brīnišķīgām dabasskatu
fotogrāfijām. Domājot par novada kalendāra saturu, nolēmām akcentēt
svarīgākos kopējos pasākumus. Tajā redzamas Apes pilsētas un pagastu
ainavas dažādos gadalaikos – vietas, kur šie pasākumi notiks, un turpat
līdzās arī fotogrāfijas, kurās atainota to norise šogad. Piemēram,
Senioru svētki notika Trapenē, bet nākamgad tie būs Gaujienā. Tāpat ir
veidota informācija par Upju festivālu, Mazajiem dziesmu svētkiem un
citiem pasākumiem,” stāsta Gaujienas pagasta infocentra vadītāja Sanita
Sproģe.
Novada kalendārā ir izmantotas gan Gaujienas fotopulciņa
dalībnieku, gan citu novadnieku fotogrāfijas, protams, izvēloties
labākās. Novada kalendārs ir iespiests 1000, bet Gaujienas – 400
eksemplāros. Tos var iegādāties gan dāvanām, gan izmantot sava novada un
pagasta prezentācijai.
Veidojot
grāmatu “Adzele – Gaujiena 1111 – 2011”, tika izmantoti Jāņa Egles
fotonegatīvi, taču daudzus tajā nevarēja un arī nebija vajadzības
ietvert. “Lai vēsturiskais materiāls tiktu labāk iepazīts, aicinājām
gaujieniešus atrast vietas, kuras redzamas senajās fotogrāfijās. Tā
radās doma Gaujienas kalendārā apvienot senās un mūsdienu fotogrāfijas,
ļaujot salīdzināt, kā te izskatījās senāk, kas un kā ir mainījies,”
informē S.Sproģe.
Jau gada sākumā fotopulciņa dalībniekiem tika
iedota mape ar senajām fotogrāfijām, lai meklētu tajās redzamās vietas
un skatu punktus, no kurienes tās fotografētas. Izrādījās, ka šis
uzdevums nav tik viegls, kā varētu domāt. Daža vieta ir aizaugusi
krūmiem, citu aizsedz koki, vēl kādai nevar piekļūt citu iemeslu dēļ.
Novembrī, kad kokiem nobirušas lapas, A.Gaidis brida Gaujā, lai varētu
nofotografēt senajam attēlam atbilstošu skatu. “Kam bija vislabāk
izdevies iemūžināt vecajās fotogrāfijās redzamās ainavas mūsdienās, tās
ir redzamas kalendārā. Jāatzīst, ka arī šoreiz Ilva Harkina un Inese
Lukjanoviča ir apliecinājušas, – viņām šis uzdevums ir bijis pa spēkam,”
atzīst S.Sproģe.
I.Lukjanoviča
skaidro, ka visās fotogrāfijās nav precīzi tieši tā pati vieta no tā
paša skatu punkta. Janvārī ir Gaujas tilta fotogrāfija, kā tas izskatās
tagad. Februārī ir Egļu kalna estrāde, kuras senāk nebija, turklāt Gauja
ir mainījusi savu gultni par vairāk nekā 100 metriem. Martā viņa no
tilta fotografējusi ledus iešanu, ko izdevās nofotografēt ceļā no
darba. “Tagad tur ir aizauguši krūmi, tomēr šis moments ir uzņemts tajā
pašā vietā. Jūlijā ir R.Ziediņa tirgotava, kuras vietā tagad atrodas
veikals “Lar&Co”, un fotografēju tirgu pie tā. Arī augustā ir
Gaujienas tirgus fotogrāfijas. Septembrī ir mana fotogrāfija, kurā
redzams govju ganāmpulks Gaujas pļavās. Turpat ir arī manas
klasesbiedrenes Elgas Rācenes dzejolis “Ganu meitas lepnums”. Tas man
atgādina, ka es arī kopā ar vecmāmiņu gāju ganos,” stāsta I.Lukjanoviča.
Oktobrī ir viņas pilsdrupu fotogrāfija, kas liecina – tās ir stipri
vairāk nodrupušas nekā pirms 30 – 40 gadiem, kad ir tapušas senās
fotogrāfijas. Arī decembrī ir viņas fotogrāfija ar pienotavas ēku, kurā
senāk bija aptieka. “Kaut ko līdzīgu šai kalendāra iecerei gribētos
atkārtot, jo daudziem ļoti patīk šis kalendārs. Kad tas būs izpildījis
savu misiju un noplēstas visu mēnešu lapas, paliks fotoalbums – toreiz
un tagad,” uzsver I.Lukjanoviča.
