Gaujienas muižas ansamblī avota “Lauvas mute” ūdens 19.gadsimta vidū
veidotajā grotā atkal izplūst tieši no lauvas mutes. Tas panākts,
īstenojot Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīto projektu Jāzepa Vītola
memoriālā muzeja “Anniņas” teritorijā.
“Vajadzēja atrakt visu “Lauvas
mutes” grotu no ārpuses, lai saprastu, ka avota ūdens pievadīšanai
izbūvētā ķieģeļu tranšeja ir aizaugusi ar tuvumā augošās liepas saknēm.
Kad tranšeju attīrīja no saknēm un izskaloja, avots atrada ierasto
gultni. Ja tas nebūtu izdarīts, tad, iespējams, sienas neizturētu
spiedienu līdz pavasarim un sabruktu. Tās jau bija vērstas uz iekšu un
kļuvušas bīstamas. Tagad arī sienas ir atjaunotas,” stāsta memoriālā
muzeja “Anniņas” un projekta vadītāja Ineta Riepniece.
Turklāt tika
izurbta vieta, lai ūdens tecētu no lauvas mutes, nevis pa cauruli
mazliet zemāk. Tāds avota ūdens novadīšanas veids bija izveidots
pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. “Toreiz lauvas galvu veidoja
Mākslas akadēmijas studenti, jo sākotnējā nebija saglabājusies. Tā esot
bijusi no ģipša, nevis metāla. Arī šī nav no metāla, bet tikai tās ārējā
čaula,” skaidro I.Riepniece.
“Lauvas mute” ir viens no Gaujienas
simboliem, kuru zina visā Latvijā. “Ūdenim tika veikta ķīmiskā analīze,
kas liecina, ka tagad viss ir kārtībā. Tiesa, ūdens sastāvā ir daudz
kaļķa, kas ir saprotams, jo avots tek cauri dolomīta slāņiem. Vēlreiz to
pārbaudīsim pavasarī, jo pirms šiem darbiem avota ūdens nebija vairs
labs. Domāju, ka tas bija avota ceļā saaugušo liepas sakņu dēļ. Tās
nogādāja pazemē skābekli, kura iespaidā ūdens sastāvs mainījās. Kad kādu
laiku pastāvēja gaismā, ūdens kļuva zaļš,” salīdzina I.Riepniece.
Viņa
pavasarī saprata, ka ir jāglābj “Lauvas mute”, tāpēc uzrakstīja
projektu Kultūrkapitāla fondam. Kad tika piešķirts finansējums, atrada
Smiltenes firmu SIA “Reino auto” zemes rakšanas darbiem, bet grotas
sienas nostiprināja vietējais amatnieks Ritvars Kalniņš. Tagad avota
apkārtnē zeme ir nolīdzināta, tāpēc grūti iedomāties, ka vajadzēja rakt
piecu metru dziļumā. “Visapkārt “Lauvas mutei” tika ierīkota arī drenāža
gadījumam, ja pavasarī ir vairāk ūdens, novērstu izskalošanas iespējas
un novadītu ūdeni tuvējā dīķī. Darbi tika sākti oktobrī un īstenoti
divu mēnešu laikā,” rezumē I.Riepniece.
Pavasarī avota grotas nogāzē
tiks sēta zāle un kopā ar pagasta aktīvajiem senioriem tiks stādītas
ilggadīgas puķes – flokši, peonijas, kas ir piemērotas šai videi.
