Četru gadalaiku maiņa, kaut piedzīvota ik
gadu, joprojām sagādā mūsu organismam pamatīgu pārbaudījumu.
Vērtīgus padomus, kā izvairīties no
saaukstēšanās un kā ārstēties, sniedz pediatre, bērnu
pneimonoloģe dr. Renāte Snipe.
Kas veselībai ir lielāks drauds –
aukstums vai mitrums?
Veselībai kaitē abi,
bet vairāk vajadzētu izvairīties no mitruma, jo mitrumā ķermenis
ātrāk atdziest. Ja ārā ir auksts, var apģērbties siltāk, bet
mitrā laikā ir grūtāk palikt sausam. Ļoti svarīgi ir pievērst
uzmanību piemērotam apģērbam. Skandināvu valstīs ir prakse, ka
bērni dodas ārā jebkuros laikapstākļos, tādēļ skoliņā
vienmēr ir jābūt gumijas zābakiem, mitrumu necaurlaidīgam
kombinezonam, maiņas drēbēm un vairākiem pāriem zeķu, ko
uzvilkt, ja ir auksts, vai pārvilkt, ja ir slapjš. Ir svarīgi, lai
apģērbs būtu funkcionāls. Bērnudārza bērniem ir jāpērk tāds
apģērbs, ko bērns pats var viegli uzvilkt un novilkt. Lai nav jaka
ar daudzām podziņām, kuras bērns pats nevar aiztaisīt un arī
audzinātāja ne vienmēr var visiem palīdzēt. Ja ir liela šalle,
kas kārtīgi jāaptin apkārt, visticamāk bērniņš to uzliks
pavirši un aizskries ar puspliku kaklu.
Kā bērns būtu jāģērbj?
Svarīgi ir ģērbt samērīgi. Ja bērns būs satuntulēts, viņš
sasvīdīs un mitrumā ķermenis ātrāk atdzisīs. Bērnu
vispareizāk būtu ģērbt pēc „sīpola principa”. Labāk, lai
bērnam mugurā ir vairākas kārtas, kuras pēc nepieciešamības
var novilkt vai uzvilkt dienas gaitā. Ja mēs uzvelkam tikai vienu
biezu jaku, mums nav iespēja kombinēt – ar jaku ir karsti, bez
jakas ir auksti. Apģērbam nevajadzētu būt pārāk apspīlētam,
lai neierobežotu bērna kustības un nenospiestu asinsriti. Protams,
mātes zina, ka bērni kādā brīdī sāk protestēt pret vecāku
izvēlētajām drēbēm un vēlas ģērbties paši. Tomēr jāatceras,
ka imūnsistēma līdz skolas vecumam bērnam vēl nav pilnībā
nostiprinājusies, tādēļ ir jāpievērš īpaša uzmanība
piemērotam apģērbam. Ir jāmāca izvēlēties „veselīgu”,
nevis sintētisku apģērbu, lai materiāls ir elpojošs, ērts un
piemērots laikapstākļiem. Apģērba izskatam nav tik būtiska
nozīme, kā tā praktiskumam.
Kādus profilaktiskos līdzekļus lietot,
lai pasargātu sevi no saaukstēšanās?
Pirmkārt, ir jārūdās. Ir zinātniski apstiprināts, ka bērnam ir
būtiski pavadīt vasaru ārpus pilsētas, svaigā gaisā un regulāri
sportot, lai stiprinātu imunitāti. Vasarā ir jāstaigā ar basām
kājām, daudz jāpeldas. Rudenī savukārt jāēd visi svaigie
dārzeņi un augļi, jādzer svaigas sulas, kas ir galvenais vitamīnu
avots. Es aizstāvu uzskatu, ka bērniem ir jāēd gaļa. Tāpat
jāseko līdzi, lai uzturs būtu sabalansēts. Multivitamīnu
kompleksu lietošana ir lieka, jo visu nepieciešamo var pilnvērtīgi
uzņemt ar dabisku, veselīgu pārtiku. Vienīgais vitamīns, ko var
lietot papildus, ir D3, kas mūsu platuma grādos trūkst, īpaši
gada tumšajos mēnešos. Imūno sistēmu ļoti labi palīdz
stiprināt ķiploks. Medus un citi bišu produkti ir vērtīgi kā
imunitātes nostiprinātāji, bet diemžēl bieži izraisa alerģiskas
reakcijas, sevišķi bērniem līdz 3 gadu vecumam. Tādēļ šo
produktu lietošanu maziem bērniem nevar īpaši rekomendēt.
Imūnsistēmas stiprināšanai kā palīglīdzekli var lietot kādu
homeopātisku preparātu, taču tas prasa ievērot striktu lietošanas
grafiku un ne vienmēr sniedz gaidīto efektu.
Kā operatīvi reaģēt uz pirmajiem bērna saaukstēšanās
simptomiem?
Ja ir gadījies nosalt vai ilgāku laiku staigāt ar slapjām kājām,
var iedzert trieciendevu C vitamīna. Tomēr šajā situācijā
vislabāk palīdzēs karsta vanna vai kāju sildīšana karstā
ūdenī. Jāsaprot, ka pat labākā mamma pasaulē, darot visu
iespējamo, nevarēs vienmēr bērnu pasargāt no saaukstēšanās.
Pirmkārt, saaukstēšanās ir vīrusu slimība, ko izraisa vairāki
simti vīrusu. To sauc par saaukstēšanos tādēļ, ka šī slimība
aktivizējas, kad mūsu ķermenis kaut nedaudz atdziest un vīrusi,
kas atrodas augšējo elpošanas ceļu gļotādā, savairojas un
izsauc slimības simptomus. Cilvēks var pārslimot elpceļu vīrusu
infekcijas vairākas reizes gadā. Bērni, kuri ir ciešā saskarsmē
ar citiem bērniem un kuriem nav tik attīstīta imūnsistēmas spēja
cīnīties ar vīrusu infekcijām, var saaukstēties pat septiņas
līdz desmit reizes gadā. Saaukstēšanos izraisa vairāku faktoru
kopums, un ir grūti no tās izvairīties pavisam.
Kādus saaukstēšanās ārstniecības līdzekļus izvēlēties?
Kā tautā saka – ja saaukstēšanos neārstē, tā pāriet pēc
nedēļas, ja ārstē – pēc septiņām dienām. Nav medikamentu,
kuru iedarbība pret vīrusu infekcijām būtu pārliecinoša.
Svarīgākais pie saaukstēšanās ir lietot daudz šķidruma un
atpūsties. Ideālā gadījumā jādzer minerālūdens istabas
temperatūrā. Ja bērns vairs nevēlas dzert minerālūdeni, var
atļaut dzert arī sulas un limonādes, svarīgākais ir uzņemt
daudz šķidruma (kā minimums 1,5–2 l diennaktī). Ja iesnas,
kakla sāpes vai klepus ir pārāk traucējoši, var lietot
atsevišķus simptomus mazinošus līdzekļus. Kādreiz tika
uzskatīts, ka paaugstināta temperatūra ir jāpazemina, jo tā var
bojāt centrālo nervu sistēmu, tādēļ medikamentus deva pie 38,5
grādu temperatūras. Šobrīd temperatūru pazeminošos līdzekļus
rekomendē dot tad, ja bērns patiešām jūtas slikti paaugstinātās
temperatūras dēļ. Jāatceras, ka temperatūru pazeminošie
līdzekļi neārstē, tikai novērš simptomus.
Kā lai cīnās ar nepatīkamo saaukstēšanās
pavadoni – klepu?
Saaukstēšanās gadījumā klepus kā simptoms ir uzskatāms par
normu. Bērni, kas tikko sākuši iet bērnudārzā, var slimot
bieži. Ja saaukstēšanās un simptomi ilgst nedēļu, satraukumam
nav pamata. Slimības sākuma stadijā parasti ir sausais klepus, kas
grūti pakļaujas ārstēšanai. No atkrēpošanas līdzekļiem šajā
stadijā vēl nekādas jēgas nav, bet var lietot inhalācijas.
Svarīgi ir atcerēties, ka vienīgā inhalācija caur miglotāju vai
nebulaizeru, kuru drīkst lietot bez saskaņošanas ar ārstu, ir
fizioloģiskais šķidrums jeb 0,9 % nātrija hlorīds. Citas
inhalācijas drīkst lietot tikai pēc ārsta norīkojuma. Bērnam
nedrīkst dot elpot dažādas eļļas un šķidrumus ar asu smaržu,
jo elpceļu kairinājuma dēļ klepus var tikai pastiprināties. Kad
klepus pāriet nākamajā stadijā un kļūst mitrs, var sākt
papildus lietot krēpas šķidrinošus vai atkrēpošanu veicinošus
līdzekļus, kas palīdzēs attīrīt elpceļus. Aptiekās ir
nopērkami arī klepu nomācoši līdzekļi, kurus nav ieteicams dot
bērniem. Šie līdzekļi nomāc klepošanas refleksu, nevis ārstē
klepu, turklāt var pasliktināt situāciju. Izņēmuma gadījumos,
ja bērns stipri klepo un nespēj naktīs gulēt sausa, kairinoša
klepus dēļ, konsultācijā ar ārstu var apsvērt šādu līdzekļu
lietošanu. Tomēr jāņem vērā, ka maziem bērniem tas var
izraisīt stāvokļa pasliktināšanos, jo var tikt provocēta bronhu
sašaurināšanās jeb obstrukcija. Mitrā klepus gadījumā tos
nekādā gadījumā vairs nedrīkst lietot. Vecākiem ir jāseko
līdzi arī klepus izpausmēm. Ja bērnam parādās rejošs klepus,
tas var liecināt par laringītu, kas ir vīrusu izraisīta balsenes
gļotādas tūska. Laringīts var radīt pat ļoti smagus elpošanas
traucējumus un prasa cita veida aprūpi un ārstēšanu, tāpēc
nekavējoties ir jāvēršas pie ģimenes ārsta.
Ja bērnam gada laikā ir bijušas atkārtotas klepošanas epizodes,
kas ilgst vairāk par 2–3 nedēļām, ir jāvēršas pie pediatra
vai ģimenes ārsta, kurš izvērtēs bērna veselības stāvokli un
simptomus un ieteiks atbilstošu ārstēšanu. Ja bērns slimo bieži
un ilgstoši, ģimenes ārsts nosūtīs bērnu pie pneimonologa vai
alergologa, jo tās var būt pirmās vīrusu inducētas astmas
izpausmes. Šajā gadījumā bērna veselības stāvoklim ir
jāpievērš īpaša uzmanība un ir jāizvēlas atbilstošas
ārstēšanas metodes.
Ja
speciālists noteiks bērnam astmas diagnozi, tiks nozīmēta
atbilstoša ārstēšana: bronhus paplašinošu līdzekļu
inhalācijas (kurus lieto tikai uzliesmojumu laikā) un iekaisumu
ārstējošus medikamentus. Ārstējošo medikamentu grupā ir
kortikosteroīdi, kas parasti tiek lietoti inhalatoru formā, un arī
efektīvi nehormonāli medikamenti – leikotriēnu receptoru
antagonisti, kuri ir ērti izmantojami, jo pieejami īpaši bērniem
radītu tablešu vai iekšķīgi lietojamu granulu formā, kuras var
lietot no 6 mēnešu vecuma.
Plašāka informācija par klepu un astmu bērniem
www.bernsklepo.lv
– vecākiem, kuriem nav vienalga!
