Sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas dati liecina, ka gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju aizvadīto gadu vērtē pozitīvāk nekā iepriekšējo.
Sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas dati liecina, ka gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju aizvadīto gadu vērtē pozitīvāk nekā iepriekšējo. Tomēr nedaudz vairāk par pusi atzīst, ka tas bijis tāds pats. Alūksnes Sociālās palīdzības centra vadītāja Lolita Krūmiņa uzskata, ka gada nozīmīgākais notikums ir uzaicinājums iestāties NATO un Eiropas Savienībā.
“Referendumā katram atsevišķi un visiem kopā būs iespēja apliecināt savu izvēli. Manuprāt, esam strupceļā. Arī man ir dalītas jūtas, jo daudz kas Eiropas Savienībā patīk. Tomēr ir bail pazaudēt latviskumu, identitāti. Biedē tas, ka jau esam bijuši valstu savienībā. Un, protams, nezināmais rada nedrošību. Ja uz visiem neskaidrajiem jautājumiem saņemsim atbildes, tad droši vien visi balsos par iestāšanos,” uzskata L.Krūmiņa.
Daudzi alūksnieši strādā Īrijā un saņem tādu samaksu, par kādu daudzi te var tikai sapņot. Tomēr L.Krūmiņa norāda, ka ne visu nosaka nauda. “Es gribu dziedāt latviešu dziesmas un būt latviete savā zemē, nevis pazust kopējā saimē. Esmu lepna par to! Ļoti gaidu šī gada dziesmu svētkus, kuros piedalīšos. Dziesmas un latviešu valoda ir mūsu tautas zelts,” viņa uzsver. L.Krūmiņai patīk mazas tautas, kuru iedzīvotājus šķir robežas, bet viņi var ciemoties pie kaimiņiem.
Vērtē aizvadīto gadu
Viņa lepojas ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu, kas “izvedusi Latviju pasaulē”.
Tagad ārzemēs daudz vairāk ir cilvēku, kas zina un pazīst mūsu valsti. “Ja mēs katrs strādātu tik mērķtiecīgi kā prezidente, tad valstī būtu straujāka attīstība. Prieks, ka Alūksne aizvadītajā gadā ir kļuvusi skaistāka. Pilsētas iedzīvotāji atzinīgi vērtē atjaunotās strūklakas Jaunās pils parkā, bruģētās ietves un apgaismotās ielas,” vērtē L.Krūmiņa.
Viņu sarūgtina, ka ir vēl daudz bezdarbnieku un “nabadzība nesamazinās”. Tikai tagad sāk veidoties sabiedrības vidusslānis, bet desmit gados ir radīta dziļa plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem.
“Miljonāri tik ātri nevarēja rasties. Stokholmā neredzēju tādu brīnumu, ka bērni guļ uz asfalta pie ielu pāreju apakšzemes tuneļiem. Viņiem liek ubagot pieaugušie,” secina L.Krūmiņa.
Ziemassvētkos daudzi sarosās un vēlas palīdzēt mazturīgajiem, pensionāriem un bērniem. Sociālās palīdzības centra vadītāja atzīst, ka tas ir labi. Tomēr arī ikdienā vajadzētu pamanīt, kam vajadzīgs atbalsts. Ne vienmēr ir vajadzīga nauda. Bieži vien noder padoms, kas neļauj palikt vienam ar savu bēdu. “Sociālie darbinieki “sadeg”, jo redz pārāk daudz nelaimīgu cilvēku, kam nevar palīdzēt. Ceru, ka obligātā veselības apdrošināšana ļaus atrisināt problēmas, kuru dēļ daudzi nevar ārstēties. Ja kādam naudas nav, tad ir ļoti grūti,” akcentē L.Krūmiņa. Viņa ir apbēdināta, ka finansiālu atbalstu neguva sadarbībā ar sabiedrisko organizāciju “Gaisiņš” izstrādātais projekts bērnu krīzes centra izveidei.
