Šā gada pašvaldību vēlēšanas būs īpašas ar to, ka apvienosies Alūksnes pilsēta un 15 pagasti. Katrai no šīm pašvaldībām ir sava identitāte, tādēļ visu sarakstu kandidātiem jautājām, kas, viņuprāt, būs jaunveidotā Alūksnes novada identitāte.
SC kandidāts J.Nīkrencis domā- “neraugoties uz to, ka ļoti maz esam attīstījuši rūpniecību, nav lielu lauksaimniecības ražotāju, bet dēļ savas spītības esam izdzīvojuši un pastāvēsim turpmāk. Jāstrādā tā, lai mēs būtu labākais pierobežas novads Latvijā,” saka J.Nīkrencis. SCP uzskata, ka novada identitāte tiks veicināta, ja vēlētāji 6.jūnijā izdarīs pareizo izvēli. “Ja nē, tad paliksim, kur esam. Novada identitāti veidos katras pašvaldības īpašās “odziņas” un tās varam noteikt visi kopā,” saka Dz.Adlers.
TP skatījumā tā ir skaistā daba, ekoloģiskā vide un ražošana, pierobežas tuvums. “Būsim īpaši ar brīnišķīgi sakoptu pilsētu un skaistu lauku teritoriju – pagastiem,” saka A.Prižavoite. Arī PS domā, ka lepošanās vērta ir mūsu ekoloģiski tīrā vide. LSDSP vērtē, ka tas ir pierobežas tuvums. “Katrā novada pašvaldībā ir kaut kas īpašs – to jāattīsta. Alūksnē tā ir Jaunā pils, ko jāsakārto,” uzskata I.Ozoliņa.
ZZS uzskata, ka tās ir Malienas puses bagātās kultūrtradīcijas. “Mēs noteikti esam un būsim kultūras novads,” saka S.Zeltiņa. LPP/LC norāda, ka jālepojas ar novada cilvēkiem, kuri virza attīstību. “Īpaša ir mūsu daba un nepiesārņotā vide. Mēs būsim atpazīstami ar Ates muzeju un Dabas muzeju “Vides labirints”,” saka L.Sīpols.
JL domā, ka identitāte ir kultūrvēsturiskais mantojums, ko jāsaglabā nākamajām paaudzēm – tāpat kā skaisto dabu. TB/LNNK vērtē, ka vēsturiskā kontekstā novada identitāte ir Glika audžumeita Marta – Krievijas ķeizariene Katrīna I, bet mūsdienās- nodokļu politika. “Tālāk no Rīgas ir jābūt mazākiem nodokļiem,” saka A.Melders.
