Juris Ģērmanis, SIA „Pamati” valdes priekšsēdētājs:
Ir jāveido dialogs
Andis Kaktiņš, SIA „Deiwoss” valdes priekšsēdētājs:
Var mācīties no kaimiņiem
Centis Silerovs, SIA „Dzīpari S” valdes loceklis:
Neizmantota iespēja – sadraudzības pilsētas
Juris Ģērmanis, SIA „Pamati” valdes priekšsēdētājs:
Ar atsevišķu pagastu vadītājiem mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība. Piemēram, Jaunalūksne, Zeltiņi, Alsviķi, Anna, Kalncempji – tās ir pašvaldības, kas ir ieinteresētas, lai viņu objektos strādātu vietējās firmas. Priecātos, ja viņu piemēram sekotu arī pilsētas dome, kas tomēr atbild par lielākiem projektiem. Kad sadarbību ar pašvaldību varēs saukt par izdevušos? Tajā brīdī, kad veidosies dialogs – pašvaldība informēs par savām iecerēm, mēs par savējām, notiktu domu apmaiņa un līdz ar to tiktu rasti kopīgi risinājumi. Novadā vadības grožus gribētu redzēt tādu cilvēku rokās, kam rūp vietējās uzņēmējdarbības attīstība. Protams, daudz kas ir atkarīgs no valsts politikas. Ja viņi atbalstīs reģionus, nevis koncentrēsies tikai uz lielajām pilsētām, tad visam būtu jānotiek.
Andis Kaktiņš, SIA „Deiwoss” valdes priekšsēdētājs:
Negatīvais aspekts ir pagaidām ne sevišķi populārā sadarbība vietējo pasūtījumu veikšanā. Protams, ir pozitīvie piemēri – pašvaldības, kas ir ieinteresētas, lai to darītu tieši vietējie uzņēmumi, bet gribētos, lai par to tiek domāts vairāk. Galu galā paši vien būsim ieguvēji, ja darbus veiks nevis cilvēki no citām pilsētām, bet vietējie. Šajā ziņā mēs varētu mācīties no kaimiņu rajonu prakses – Balviem un Gulbenes. Cik zinu, tad tur sadarbība ir ciešāka un tādas situācijas, kad pasūtījums nonāk līdz citu pilsētu uzņēmumiem, izveidojas vien tādā gadījumā, ja paši saviem spēkiem netiek galā. Katrā ziņā pamazām jau viss ir sācis kustēties uz priekšu, taču tas nenotiek tik ātri un efektīgi, cik būtu iespējams. Straujāka notikumu gaita šajā ziņā būt galvenais, ko vēlētos sagaidīt no jaunās novada vadības.
Centis Silerovs, SIA „Dzīpari S” valdes loceklis:
Kaut kāda sadarbība, protams, ir jebkurā gadījumā. Par sadarbību var uzskatīt mūsu suvenīru iegādi, ko ik pa laikam veic pilsētas dome. Diemžēl parasti tas notiek tad, kad gaidāmi viesi vai plānots vizītes brauciens uz citām pilsētām, taču speciāla pasūtījuma nav bijis. Pagaidām neizmantota iespēja, manuprāt, ir sadraudzības pilsētas. Domāju, ka caur tām ļoti veiksmīgi varētu reklamēt vietējo uzņēmumu preces un pakalpojumus plašākos mērogos, mēģinot rast veidu, kā izplatīt šajās pilsētās daļu no pašmāju produkcijas. It kā bija kaut kādi mēģinājumi šajā virzienā, bet pagaidām nekas pa īstam nav iznācis. Protams, pastāv arī vienkāršāki sadarbības veidi. Piemēram, mēs uzpošam ēku, kurā uzņēmums atrodas, bet pašvaldība rūpējas par apkārtnes sakopšanu, tā ka viss ir iespējams.
