Alūksnes rajonā Valsts kultūras pieminekļu sarakstā ir 96 arheoloģijas, divi vēstures, 194 arhitektūras, 37 mākslas un viens pilsētbūvniecības piemineklis – Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs.
Alūksnes rajonā Valsts kultūras pieminekļu sarakstā ir 96 arheoloģijas, divi vēstures, 194 arhitektūras, 37 mākslas un viens pilsētbūvniecības piemineklis – Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs.
Eiropā galvenais akcents ir likts uz koka vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, jo šie objekti ir pakļauti “laika zobam”, dabas katastrofām un ugunsgrēkiem. Tie ir sava laika arhitektu, namdaru, amatnieku, kalēju un arī mākslinieku darbi. Tā ir vēsture, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm. Šogad Eiropas Kultūras mantojuma dienu devīze ir “Pilsētu kultūrvēsturiskie centri” vai arī Rīgas iela pilsētās, kur nav vēsturiskā centra.
Alūksnei ir vēsturiskais centrs, kur ietverts arī Alūksnes pils parks. Septembrī Kultūras mantojuma dienu akcents būs tieši parkam. No Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem ir iedalīts finansējums akmens tēlnieku simpozija bāzes izveidošanai Zvārtavas pilī, kur veidos akmens skulptūras parkam un pilsētai. Rīgā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā ir panākta vienošanās par mākslinieku piedāvāto skulptūru izvietojumu parkā. Tur būs Alūksnes tēlnieka Aināra Zelča darbs “Veltījums dārzniekam Bukam”, Viļņa Titāna “Kolumba ola”, arī “Vidzoriete”, Andra Vārpas “Diānas motīvs” un citas skulptūras.
Mūsu rajonā ir apzināti vairāki jauni koka arhitektūras objekti, bet tos iekļaut kultūras pieminekļu aizsardzības sarakstā ir sarežģīti, jo izmaiņas sarakstā izdara Ministru kabinets, tā uzņemoties atbildību par tiem. Tāpēc tas ir ilgstošs process. Objektu par jaunatklātu var uzskatīt tikai pusgadu, un tā laikā tas ir jāiekļauj Valsts kultūras pieminekļu sarakstā. Diemžēl tik īsā periodā tas nenotiek. Lai iekļautu sarakstā šaursliežu dzelzceļu Alūksne – Gulbene, bija vajadzīgi trīs gadi. Valsts kultūras pieminekļa statuss dod iespēju ar projektiem piesaistīt dažādu fondu un valsts budžeta finansējumu dzelzceļa renovācijai. Daudzi pieminekļu īpašnieki vēl neapzinās šīs iespējas.
Bažas rada administratīvi teritoriālās reformas sekas. Vēsturiski pagastu centri ir veidojušies uz bijušo kolhozu un sovhozu centru bāzes, savukārt tie bija izvietojušies vecajās muižās. Muižu ēkās ir pagastu padomes, skolas, bibliotēkas, tautas nami un citas pašvaldību iestādes. Taču jaunizveidotās novadu pašvaldības, iespējams, nevēlēsies vai arī nespēs saglabāt visas institūcijas un apsaimniekot šīs ēkas. Savukārt valsts nav uzņēmusies atbildību par kultūras pieminekļu likteni. Nav mēģināts apzināt, cik šādu objektu var palikt bez saimnieka.
Silvijas Ludvigas, galvenās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenās inspektores Alūksnes rajonā, viedokli uzklausījusi Mārīte Dzene
