SIA “Ziemeļvidzemes olimpiskais centrs” dibinātāju sapulcē pagājušajā nedēļā Alūksnē tika nolemts nemainīt līdzšinējo statusu un saglabāt sabiedrību ar ierobežotu atbildību.
SIA “Ziemeļvidzemes olimpiskais centrs” dibinātāju sapulcē pagājušajā nedēļā Alūksnē tika nolemts nemainīt līdzšinējo statusu un saglabāt sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Tika ievēlēta valde trīs cilvēku sastāvā.
Centra dibinātāji ir Alūksnes pilsētas dome un Alūksnes rajona padome, kuras valdē pārstāvēs rajona pašvaldības padomnieks sporta jautājumos Vilnis Veļķeris, bet Gulbenes pilsētas domi – Anna Pružinska. Trešo pārstāvi izvirzīs Latvijas Olimpiskā komiteja, kuras ģenerālsekretārs Einārs Fogelis piedalījās sapulcē.
Pagājušais gads bija pauze Alūksnes pašvaldību dalībā centra darbībā, bet Gulbenē šajā laikā ir diezgan daudz izdarīts sporta bāzes attīstībā. ” Pagājušajā gadā saņēmām LOK finansējumu projekta izstrādei sporta internāta celtniecībai. Šī būve savienos sporta skolu ar sporta kompleksu,” norāda Gulbenes rajona padomes galvenā grāmatvede A.Pružinska.
Alūksnes domes priekšsēdētāja vietnieks Ainars Melders atzīst, ka Alūksne šo finansējumu ir pazaudējusi. Viņš vēlas ar kaimiņu veikumu iepazīstināt domes deputātus, lai tie varētu novērtēt dalību olimpiskajā centrā. Laimoni Sīpolu interesē, kādu finansiālu atbalstu no LOK un Biatlona federācijas varētu saņemt “Mežinieku” sporta bāzes sakārtošanā. Tagad tas ir iespējams, jo bāze ir ierakstīta zemesgrāmatā kā pašvaldības īpašums.
Pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks informē, ka Alūksnē ir jau izbūvētas komunikācijas stadionam Pilssalā. Valsts investīcijām ir vajadzīgi 40 procenti līdzfinansējuma no pašvaldības, tāpēc viņš aicina E.Fogeli iestāties, lai valdība šo procentu likmi samazinātu. V.Veļķeris iebilst pret mākslīgo segumu stadionam. Tas ne tikai sadārdzina tā būvi, bet arī apdraud vairāku vieglatlētikas sporta veidu attīstību. “Iesēt zālīti ir daudz vienkāršāk, turklāt sportistiem būs mazāk traumu nekā uz mākslīgā seguma. Jāņem vērā, ka te startēs galvenokārt skolēni,” norāda V.Veļķeris. Daudzi alūksnieši uzskata, ka vispirms vajadzētu izbūvēt sporta laukumus pie skolām. Tomēr tas nav iemesls, lai atteiktos no stadiona, kura būvei var saņemt valsts investīcijas.
N.Stepanovs atgādina savstarpējo vienošanos par Ziemeļvidzemes olimpiskā centra stratēģisko virzību, kas paredz Alūksnē attīstīt ziemas sporta veidus, galvenokārt biatlonu un slēpošanu, kā arī individuālos sporta veidus, bet Gulbenē – bumbu spēles. “Mēs strādājam saskaņā ar šo koncepciju, bet tas nozīmē, ka 40 kilometru attālumā būs divas šādas būves,” secina Gulbenes domes priekšsēdētājs. Tiesa, kaimiņos necenšas radīt sporta kompleksu uzreiz, bet dara to pamazām. Tomēr ir skaidrs, ka Alūksnes novada sporta spēles nerīkos Gulbenes stadionā, tātad novada centrā tomēr būs vajadzīgs stadions.
Katru gadu LOK Ziemeļvidzemes olimpiskajam centram ieskaita finansējumu, ko papildina centra dibinātāju līdzekļi. SIA “Rubate” savas daļas uzdāvināja Gulbenes domei, tātad turpmāk centra dibinātājas būs trīs pašvaldības un LOK. Līdz šim regulāri savu daļu centra kontā ir iemaksājusi Gulbenes dome. Alūksnes domes priekšsēdētāja vietnieks Ainars Melders sola, ka pilsētas pašvaldība jau šogad ieskaitīs 5000 latus centra darbībai. Savukārt rajona padome ir finansējusi “Retraka” iegādi “Mežinieku” sporta bāzei un darbus tās sakārtošanā apmēram par 55 000 latu.
