Veclaicenietes Rūtas Leones vaļasprieks jau daudzus gadus ir apsveikuma kartīšu kolekcionēšana, turklāt viņa kolekcionē tikai tās kartītes, uz kurām attēloti viņas mīļākie ziedi – rozes un gladiolas.
Veclaicenietes Rūtas Leones vaļasprieks jau daudzus gadus ir apsveikuma kartīšu kolekcionēšana, turklāt viņa kolekcionē tikai tās kartītes, uz kurām attēloti viņas mīļākie ziedi – rozes un gladiolas.
Viņa stāsta, ka kartītes sāka kolekcionēt jau tolaik, kad vēl strādāja kolhozā. Tad veclaicenietes mīļākās kartītes bija tās, uz kurām attēlotas rozes un kas veidotas kā veltījums 8.martā – Sieviešu dienā. Kad veikalā nopērkamo kartīšu klāsts kļuva plašāks un daudzveidīgāks, daļa no 8.martam veltītajām kartītēm tika iznīcināta, jo tās vairs nešķita aktuālas un skaistas. Arī tagad R.Leones albumos rūpīgi ir sakārtotas apmēram 150 kartītes.
Kartītes atrod vecās grāmatās
“Tagad es pat vairs neatminos, kas mani pamudināja kolekcionēt kartītes. Vienkārši gadu gadiem tās bija dāvinātas svētkos un mājās sakrājušās, tādēļ iedomājos tās izkārtot albumā. Pēc tam arī pati sāku pirkt kartītes. Man ļoti patīk rozes un gladiolas. Vasarā šie ziedi zied dārzā, bet ziemā, kad ārā ir auksts, varu aplūkot savas rozes un gladiolas albumos. Kad ir brīvs brīdis, labprāt pāršķirstu albumus. Tiesa, tas gan biežāk ir ziemā, jo vasarā jāstrādā dārzā,” saka R.Leone.
Viņa priecājas, ka arī radinieki zina par viņas aizraušanos un atbalsta to, tādēļ uz svētkiem dāvina kartītes tikai ar rozēm.
Dažas kartītes ir iegūtas savdabīgā veidā. “Savulaik kaimiņu mājā visu likvidēja un es vecu grāmatu lapās atradu ieliktu kartīti ar skaistu rozi. Kartīte bija izdota 1962.gadā. Tagad tā ir manas kolekcijas senākā kartīte,” stāsta R.Leone.
Viņai patīk dzīvnieki, tādēļ vienubrīd kolekcionējusi arī kartītes ar to attēliem. Tomēr šo kartīšu ir daudz mazāk. R.Leone atzīst, ka arī vēl tagad reizēm nopērk kādu skaistu kartīti.
Glabā praktiskus padomus
No laikrakstiem viņa izgriež arī dažādus attēlus un rakstus, kas sirdij tuvi. “Man patīk vērtīgi padomi, tādēļ arī tos krāju. Kad kaut kas tāds ir publicēts avīzē, žurnālā vai kalendārā – izgriežu un saglabāju, jo visu taču nevar atcerēties! Tagad, piemēram, kad pavasarī jāiet lasīt lāčpurnus, atrodu, kur man ir raksts par tiem, pārlasu un bez bēdu eju lasīt šīs sēnes. Kad vakaros ir brīvs laiks, pārlapoju krājumus. Krāju arī receptes, kas ir bijušas publicētas. Tās patīk pārskatīt manai meitai, kad viņa atbrauc no Rīgas, jo viņa labprāt pagatavo ko neierastu,” stāsta R.Leone.
Šķirstot albumus, klades un rādot avīžu izgriezumus, R.Leonei par katru ir savs stāsts. Viņai ir saglabāti raksti par kādreizējiem kolhozu priekšniekiem, ārstiem, ar kuriem pašai savulaik bijusi saskare, un citiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.
“Pirms Vairas Vīķes – Freibergas ievēlēšanas par prezidenti avīzē bija publicētas visu līdzšinējo prezidentu fotogrāfijas. To saglabāju un tagad pati smejos, ka man trūkst vienīgi V.Vīķes – Freibergas foto, jo līdz šim piemērotu vēl neesmu atradusi,” saka viņa.
R.Leone krāj arī karikatūras.
“Protams, vispirms katru avīzi izlasu un tad izgriežu, ko atzīstu par vērtīgu. Reizēm meita man pārmet, ka nevar izlasīt “Alūksnes Ziņas”, jo esmu izgriezusi sev derīgo. Tad nu mēnesi krāju viņai laikrakstus un apvaldu vēlmi sagraizīt tos. Taču pēc tam tas tāpat tiek izdarīts,” atklāj R.Leone.
