Ik reizi, kad pasauli pāršalc ziņa par terorisma draudiem, šausmās sastingstam un vienlaikus nodomājam, cik labi, ka tas nenotiek pie mums.
Ik reizi, kad pasauli pāršalc ziņa par terorisma draudiem, šausmās sastingstam un vienlaikus nodomājam, cik labi, ka tas nenotiek pie mums. Gadsimtā, kurā dzīvojam, šī starptautiskā mēroga parādība – terorisms – spējusi pierādīt, ka tai nav robežu un ka tā joprojām ir stiprs ierocis melno spēku rokās. Neskaitāmie terorisma akti Irākā, 2001.gada 11.septembra notikumi ASV, čečenu nāvinieku iebrukums Maskavas teātrī, neizsargātie bērni Beslanā, ko terorisma aktu organizētāji nepiedodami izmantoja kā ķīlniekus savās netīrajās politiskajās spēles un nogalināja…
Kas var būt vēl briesmīgāks, ja manipulācijās izmanto cilvēka dzīvību? Neatbildēts paliek jautājums, vai cīņa pret terorismu palielinās drošību pasaulē un cik ilgi tas pastāvēs kā izaicinājums visai cilvēcei un dzīvībai. Uzdevums ir grūts – kā to apslāpēt un cik ilgs laiks vēl būs vajadzīgs, lai varētu teikt, ka terorisms ir apkarots. Varbūt karš pret to tā arī nekad nebeigsies? Latvijā, kā liecina veiktie pētījumi, tikai 39 procenti iedzīvotāju ir nobažījušies par starptautisko terorismu. Iespējams, ka labvēlīgu vidi terorisma izplatībai var meklēt apstāklī, ka valstī ir nestabila valdība. Tiesa, ASV gaidāmajās vēlēšanās terorisma draudu iebiedētie amerikāņi spēj novērtēt šobrīdējā valsts prezidenta Dž.V.Buša prasmi valsti pasargāt no terorisma. ASV veiktās aptaujas liecina, ka karš Irākā palīdzēs nostiprināt viņa pozīcijas attiecībā pret otru kandidātu Dž.Keriju, jo priekšroku cilvēki vēlas dot pārbaudītām vērtībām. Vēlētāji ASV kara laikā nekad nav uzticējuši varu prezidenta sāncensim. Taču ir politiķi, kas prognozē, ka uzvara tomēr piederēs Dž.Kerijam.
Pirms nedēļas Latvija no ASV, Norvēģijas un Igaunijas saņēmusi informāciju par iespējamiem reāliem terora draudiem Latvijas teritorijā, tāpēc ir pastiprināta vairāku objektu drošības kontrole. Ziņots, ka draudētāji varētu būt saistīti ar kādu islāmistu radikālu organizāciju un ka viņi Latvijas robežu nav šķērsojuši.
No vienas puses tiek ziņots, ka satraukumam nav pamata, valstī viss rit mierīgi, taču no otras puses – par to tomēr ziņoja plašākai sabiedrībai, lai gan vienlaikus tiek uzsvērts, ka tas nedrīkst satracināt cilvēku prātus. Pieredze liecina, ka piesardzība nekad nenāk par ļaunu, lai gan reizumis pārlieka uzmanība un bailes rada nespēju loģiski un reāli domāt. Ja runājam, cik droši varam justies savā valstī, tad garantijas netiek dotas nekam. Arī tam, ka dzīve rītdien ritēs ierasto gaitu un ka kāds pret mums nevērsīs ieroci, lai mirklī zaudētu diemžēl tik niecīgo vērtību – dzīvību.
