Ik pavasari un vasaru Apes ielas bērni rīko “talku” firmas “Alūksnes energoceltnieks” teritorijā – lauž ābelēm un ķiršiem zarus, piegružo apkārtni, izmīda zālienu, bet uz aizrādījumiem atbild ar “desmitstāvīgiem” vārdiem.
Ik pavasari un vasaru Apes ielas bērni rīko “talku” firmas “Alūksnes energoceltnieks” teritorijā – lauž ābelēm un ķiršiem zarus, piegružo apkārtni, izmīda zālienu, bet uz aizrādījumiem atbild ar “desmitstāvīgiem” vārdiem. Jautājums – kā vecāki audzina savus bērnus un kā to izbeigt?
“Mūsu firmas darbinieki domā par apkārtnes sakopšanu, bet ir skumji, ka ir cilvēki, kam otra darbs neko nenozīmē. Šogad pie “Alūksnes energoceltnieka” ēkas izbūvējām jaunas kāpnes, ap ēku regulāri ir nopļauts zāliens, aug apstādījumi, bet cilvēki ir tik neaudzināti un nesaprot, ka viņi posta vidi, kurā paši dzīvo. Labi – viņiem nav cieņas pret citu cilvēku darbu, bet tā taču ir vide, kurā dzīvo arī viņi! To mēs, firmas darbinieki, nespējam saprast,” atzīst firmas “Alūksnes energoceltnieks” izpilddirektors Andris Račiks.
Bērni ir eņģelīši
“Vēl lielāku sašutumu izraisa tas, ka vecāki nedomā par savu bērnu audzināšanu. Viņiem nerūp, ko atvase dara aiz dzīvokļa durvīm – lauž firmas teritorijā esošo ābeļu un ķiršu zarus, lai plūktu augļus, izmīda takas zālienā un “desmitstāvīgiem” vārdiem nekaunas “pasūtīt” mani un firmas direktoru Jāni Plikausi. Es personīgi Apes ielas bērnus nepazīstu, bet viņi uzvedas kā īsti barbari. Ja mēģini kādam bērnam ko aizrādīt, atnāk kareivīga mamma, kas apgalvo, ka viss teiktais ir meli, bet viņas bērns – eņģelītis,” saka A. Račiks.
Ne sev, ne citam
“Bērni nesaprot, ka atrodas uzņēmuma teritorijā, nevis savā dārzā. Un nez vai savā dārzā tik vandaliski uzvestos. Ko mums tagad darīt – celt žogu ap uzņēmuma teritoriju? Ķiršu ogas no koka tika nolasītas dzelteni oranžas, apstādījumos izlauzti caurumi, bet puszaļie āboli no ābelēm tiek nodauzīti ar nūjām. Tie netiek apēsti, galvenais, ka nodauzīti. Vai tiešām tas ir vienīgais, ar ko tīņi var nodarboties?” sašutumu pauž A. Račiks.
Nozāģēs, un būs miers
“Man vislielāko sašutumu izraisa tas, ka vandaļu vidū ir ne tikai zēni, bet arī meitenes. Ar vārdiem viņi neko nesaprot. Ko tad mums darīt? Varbūt nozāģēt augļu kokus, lai tiem nebūtu jāmokās, bet mums jābar bērni? Tad nebūs arī traumu, ko, rāpjoties ābelēs, var gūt bērni, bet nozāģētās ābeles atdosim par kurināmo. Ja uzcelsim žogu ap uzņēmumu, tad to sauks par geto rajonu, bet vainīgi būsim mēs,” saka firmas “Alūksnes energoceltnieks” direktors Jānis Plikausis.
Laikam ir jābūt
Varbūt tas tiešām būtu atrisinājums – nozāģēt ābeles un ķiršus, lai “būtu miers mājās”? Bet varbūt tomēr labāk būtu, ja vecāki steidzīgajā ikdienā rastu kaut piecas minūtes laika savam bērnam, lai vienkārši parunātos par to, kas ir labi, bet kas – slikti. Varbūt pret vecākiem bērnam būs cieņa, jo solīdas firmas direktoru un izpilddirektoru viņi var atļauties vienkārši “pasūtīt …”.
