Alūksniete Jolanta Stricka pārējo festivāla “Dziesma manai paaudzei” Alūksnes uzvarētāju vidū izceļas ar to, ka “Grand Prix” ir ieguvusi divus gadus pēc kārtas – 1997. un 1998.gadā.
Alūksniete Jolanta Stricka pārējo festivāla “Dziesma manai paaudzei” Alūksnes uzvarētāju vidū izceļas ar to, ka “Grand Prix” ir ieguvusi divus gadus pēc kārtas – 1997. un 1998.gadā.
1997.gadā viņa uzvarēja ar dziesmu “Hey, Jude!”, bet 1998.gadā – ar dziesmu “When I need you”. Viņa festivālam pieteicās, lai sev un citiem pierādītu, ko spēj. Alūksniete festivālā ir piedalījusies arī citos gados, gan dziedot solo, gan kopā ar ansambli “Sonus”. Šogad viņa nepiedalīsies.
“Žēl, ka tā, bet es to kompensēju, jo biju aizbraukusi uz “Dziesma manai paaudzei” Ogrē. Šogad tur uzvarēja, manuprāt, spēcīga dziedātāja. Vēlreiz pārliecinājos, ka ir visā Latvijā cilvēki – dabas brīnumi,” stāsta J.Stricka.
Viņa domā, ka “Dziesma manai paaudzei” ir tautai pieejams pasākums un tajā nav barjeru dalībniekiem. “Piemēram, pasākuma vadītājs Fredis ir ļoti atvērts pret cilvēkiem. Skatītājiem psiholoģiski tieši to arī vajag, lai viņi jūt pretimnākšanu, un to, ka viņi var iet un darīt, un par to viņus neviens nekritizēs. Manuprāt, tieši tādēļ festivālam vienmēr piesakās tik daudz dalībnieku,” uzskata J.Stricka.
Viņa spriež, ka desmit gadu laikā festivāls ir kļuvis labi organizēts, izveidojies par spēcīgu tradīciju un tautas svētkiem. “Nenoliedzami, festivāla “rozīnīte” ir Fredis. Ja šo pasākumu vadītu kluss cilvēks melnā uzvalkā un ne tik atraktīvs, tad skatītājiem nebūtu tik jautri. Gribētos, lai festivālu rīkotu tik ilgi, kamēr vien Fredis dzīvos,” spriež J.Stricka.
Uzstājoties viņu uztrauc tas, vai dziedot dzirdēs sevi un pavadījums nebūs skaļāks. “Uzstāšanās lielas publikas priekšā diskomfortu nerada. Es šos daudzos cilvēkus uztveru kā vienu veselu,” saka J.Stricka.
Pašlaik viņa Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā studē psiholoģiju. Viņas ikdiena ir saistīta ar mūziku arī tagad, jo Jolanta ir Siguldas grupas “Device” dalībniece.
“Augstskolā pie ziņojumu dēļa ieraudzīju paziņojumu, ka grupa meklē solisti. Siguldā bija sapulcējušās vairāk nekā desmit jaunietes, kas kandidēja uz solistes vietu. Uzvarēju es. Ar grupu koncertējam tikai Latvijā. Izpildām mūziku, kas ir dažādu stilu sajaukums. Lai būtu vienkāršāk, mēs paši to saucam par Siguldas roku,” klāsta J.Stricka.
J.Stricka pati komponē mūziku un raksta dziesmām vārdus. Viņa vienmēr nēsā līdzi kladi, kurā pierakstīt pēkšņās idejas.
