Alūksnes akciju sabiedrībai “Simone” iedzīvotāji ir parādā 45 000 latu.
Alūksnes akciju sabiedrībai “Simone” iedzīvotāji ir parādā 45 000 latu. Šī summa pakāpeniski samazinās, jo 1999.gada 1.oktobrī tā bija 72 000 latu. Tomēr ir īrnieki, kam parāds arvien palielinās un tuvojas 1000 latiem. Turklāt uzņēmums atzīst, ka tiesībsargājošās iestādes to nevar piedzīt.
Daļai Apes ielas 8 mājas īrnieku būtu jāmaksā ceturtā daļa no kopējā parāda – 11 500 latu.
“Saprotam parādniekus, jo arī uzņēmumam ir parāds – 861 000 latu. Tiesa, tas attiecas uz tiem, kas vēlas godprātīgi maksāt. Divas reizes gadā ļaujam norēķināties, dodot soda procentu atlaides. Vasarā parādnieki samaksāja gandrīz 3000 latu, bet šomēnes saņemts tikai 200 latu. Ir mājas, kur parāds palielinās: Apes 4, Cēsu 10, Ganību 1, Helēnas 28, Laurencenes 2 un 4. Tajās nemaksātāji ir vieni un tie paši gadiem ilgi,” stāsta akciju sabiedrības “Simone” valdes priekšsēdētājs Guntis Zālītis.
Likumdošana ir iecietīga
Valsts likumdošana nosaka, ka uzņēmumam nav jādomā, kur iedzīvotājiem ņemt naudu samaksai par siltumenerģijas patēriņu. Parādu piedziņai ir paredzēta tiesa, mantas piedziņa, pārdošana un pat ūtrupe. Tomēr “Simones” prasība tiesā pret trim parādniekiem palikusi bez cerētajiem rezultātiem. Grāmatvede Inna Egle norāda, ka daudz ir īrnieku, kam būtu jāmaksā 400 līdz 500 latu un vairāk par patērēto siltumenerģiju. Viņa atzīst, ka tās ir “bezcerīgas summas”.
“Sākusies jauna apkures sezona, un parādi turpina augt. Daži īrniekidzīvo Rīgā vai laukos un uz tiesas sēdēm neierodas, tāpēc tās atliek. Uzņēmums sedz tiesas izdevumus, parādus piedzīt nevar, tātad rodas tikai papildu zaudējumi,” secina vecākā grāmatvede Jūlija Randa. G.Zālītis atzīst, ka neapmierina arī tiesvedība. Tā drīzāk aizstāv parādniekus, nevis parādu piedzinējus.
Izrādās, ka daudzi savos dzīvokļos ļauj mitināties citiem. Ja slēdz līgumus par īres tiesību pārdošanu vai apakšīri, tad tajos neparedz parāda pārņemšanu vai segšanu. Nav īrnieka, no kā prasīt maksāt parādu par patērēto siltumenerģiju. Tāpēc vecie parādi paliek arī tad, ja kārtējos maksājumus kārto. Iedzīvotājiem ir iespēja slēgt vienošanos ar “Simoni”, kas paredz katru mēnesi maksāt kaut trīs vai piecus latus no parāda summas. Vienošanos līgumu ir daudz, bet tikai daļa īrnieku pilda solīto. Iespējams, ka citi apzinās likumdošanas iecietību.
Nav izdevīgi atslēgt no apkures
Pērn, sākoties apkures sezonai, Apes ielas 8 daudzdzīvokļu māju nepieslēdza apkurei, lai nemaksātājus rosinātu nolīdzināt parādus. Cieta arī tie, kam nav parādu. “Simone” šajā laikā, protams, nesaņēma maksājumus par apkuri ne no viena īrnieka. Un izrādījās, ka tas ir zaudējums, nevis ieguvums, jo izmaksas palika nemainīgas – katlumāja tāpat strādāja, bet ieņēmumu bija mazāk. Alūksnē ir maz rūpniecības uzņēmumu. Siltumenerģijas patērētāji ir galvenokārt iestādes un iedzīvotāji, tāpēc katlumājas vasarā nestrādā ar pilnu jaudu.
“Tas ir absurds, ka mēnesī jānodrošina viens kubikmetrs siltā ūdens īrniekam, jo tas neatmaksājas. Bet iedzīvotāji vēlas ērtības, turklāt taupa,” vērtē akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs.
“Simone” iekasē maksu par apkuri no 12 pilsētas māju iedzīvotājiem, bet par pārējām rūpējas “Alūksnes nami”. “Ir apzinīgi īrnieki un arī tādi, kas neliekas ne zinis. Daļa paši apsaimnieko ēkas, taupa katru santīmu, bet norēķinās par pakalpojumiem laikā. Tādas ir Parka 5, Tirgotāju 7 un 8, arī Lielā Ezera ielā 22,” komentē G.Zālītis. Kamēr kopējā parādu summa samazinās, uzskatām, ka īrnieki par apkuri norēķinās.
Bankrotējušie uzņēmumi parādā
Uzņēmumam parādā ir arī juridiskas personas. Pašlaik lielākā summa jāsedz SIA “B
