Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļai pagājušajā gadā ir palielinājies operatīvo izbraukumu skaits, bet ugunsgrēku skaits – samazinājies.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļai pagājušajā gadā ir palielinājies operatīvo izbraukumu skaits, bet ugunsgrēku skaits – samazinājies. Nodaļas priekšnieks Intars Zitāns atzīst, ka vislielākā problēma joprojām ir materiāli tehniskais nodrošinājums un darbinieku algas.
Viņš norāda, ka ugunsgrēku skaits rajonā stabilizējas tāpat kā to radītie zaudējumi. Arī bojā gājušo skaits ir nemainīgs – divi, trīs cilvēki. Toties palielinājies avārijas glābšanas darbu skaits – par 64 gadījumiem vairāk nekā 2000.gadā.
“Martā un aprīlī avārijas glābšanas darbi saistīti ar kūlas dedzināšanu, jūnijā un jūlijā – ar karstumu, bet novembrī un decembrī – ar stipro salu apkures sezonas sākumā. Jūlijā izsaukumu bija visvairāk – 15,” stāsta I. Zitāns.
Visvairāk ugunsgrēku Alūksnē
Alūksnē ugunsgrēku skaits salīdzinājumā ar 2000.gadu, ir samazinājies par pieciem gadījumiem. “Patīkami, ka Apē, kur 2000.gadā bija 12, pērn – tikai divi ugunsgrēki. Alsviķu pagastā to skaits ir nemainīgs – 10. Vairāk ugunsgrēku bijis Annas, Gaujienas, Kalncempju, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Trapenes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, bet mazāks – Apes lauku teritorijā, Jaunalūksnes, Liepnas un Pededzes pagastā. Neviena ugunsnelaime pagājušajā gadā nav bijusi Ilzenes, Virešu un Zeltiņu pagastā,” viņš komentē.
I. Zitāns uzsver, ka Liepnā, Virešos un Zeltiņos cilvēki rūpējas par ugunsdrošību. “Vislabāk tas ir veikts Liepnā,” priecājas priekšnieks.
Kūlu dedzināja mazāk
Tāpat kā 2000. gadā, visvairāk ugunsgrēku ir privātajā sektorā. “2001. gadā degušas 24 saimniecības ēkas, 15 dzīvojamās ēkas un četri dzīvokļi. Diemžēl cilvēki diezgan bezrūpīgi izturas pret savu drošību, jo cer, ka ar viņiem nekas nenotiks. Pēdējos divus gadus Apē un Alūksnē braucam un konsultējam cilvēkus dzīvokļos. Profilaktisko darbu veicam uzņēmumos, tāpēc tur nelaimju skaits ir mazāks,” saka I. Zitāns.
Otro gadu profilaktiskajā darbā ir iesaistīti ne tikai vadošie darbinieki, bet arī maiņas personāls. “Veiktas 580 dzīvojamā sektora pārbaudes, un instruēts 1021 iedzīvotājs, kas salīdzinājumā ar 1999.gadu ir par 810 cilvēkiem vairāk,” komentē I. Zitāns. Viņš uzsver, ka samazinājusies ir arī kūlas dedzināšana – no 26 uz 18 gadījumiem, ko var skaidrot ar straujo pavasari.
Ir vairāk maldinošu izsaukumu
Diemžēl šogad palielinājies maldinošu izsaukumu skaits. “Viens izbraukums ugunsdzēsējiem izmaksā apmēram 50 latu. Skumji, ka cilvēki joko ar šādām lietām. Varbūt citreiz, kad patiesi vajadzēs doties palīgā, nevarēsim to izdarīt degvielas trūkuma dēļ.
Pagājušajā gadā, kaut arī vasarā nebraucām uz mācībām, no ieplānotā degvielas finansējumu pārtērējām apmēram 2500 lats,” saka I. Zitāns.
Viņš atzīst, ka it īpaši jaunajai paaudzei aizmirstas, ka avārijas, stihiskas nelaimes un ugunsgrēki ir kopīga problēma.
“Ugunsdzēsēji var katram palīdzēt ar savu specifisko tehniku, bet jābūt arī iedzīvotāju palīdzībai.
Noteikumi paredz, ka katrā pašvaldībā jābūt ūdens ņemšanas vietai ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Diemžēl viss ir otrādi – nereti pie ūdens ņemšanas vietām ir sadzītas lielas sniega kaudzes,” informē priekšnieks.
I. Zitāns paredz, ka šogad procentuāli būs mazāk ugunsgrēku, bet vairāk – avārijas glābšanas darbu. “Katru otro dienu ir kāds izbraukums, tāpēc katru otro diennakti ir jāstrādā arī brīvajai maiņai,” saka I. Zitāns.
