Apmēram divus mēnešus Apes, Opekalna un Zeltiņu evaņģēliski luteriskajā draudzē kalpo evaņģēlists Ivo Šmits.
Apmēram divus mēnešus Apes, Opekalna un Zeltiņu evaņģēliski luteriskajā draudzē kalpo evaņģēlists Ivo Šmits.
Divas reizes mēnesī – pirmajā un trešajā svētdienā – viņš no Cēsīm dodas uz Alūksnes rajonu, kur vada dievkalpojumus. “Braucu arī sestdienās, kad notiek Bībeles stundas. Drīz sāksim iesvētes mācību,” laikrakstam stāsta evaņģēlists Ivo Šmits.
I.Šmits uzsver, ka mācītājam Atim Grīnbergam ir daudz pienākumu, tāpēc viņam uzticēta kalpošana trijās Alūksnes rajona draudzēs. I.Šmits ir dzimis un audzis Cēsīs, tur dzīvo arī tagad. Viņš absolvējis Lutera akadēmiju.
“Iespējams, pēc kāda laika būs ordinācija mācītāja amatā, tomēr tas nav mans pašmērķis. Pusotru gadu esmu kalpojis Cēsīs, biju palīgs mācītājam Kristam Kalniņam. Es guvu zināmu pieredzi, tur bija liela draudze,” stāsta viņš.
Ceļš pie Dieva I.Šmitam aizsācies jau bērnībā, kad mamma Ziemassvētkos un Lieldienās vedusi uz baznīcu. 11 gadu vecumā Ziemassvētku dievkalpojuma laikā sapratis, ka pats kādreiz runās no kanceles Cēsu baznīcā, tikai tam toreiz neesot pievērsis lielu vērību. Tas piepildījies. 15 gadu vecumā viņš, neviena nemudināts, paņēmis rokās Bībeli un lasījis. Pēc vidusskolas absolvēšanas vēlējies iestāties Teoloģijas fakultātē, taču iecere nav īstenojusies.
“Tad, kad man bija 26 gadi, uzzināju par Lutera akadēmiju. Protams, pirms tajā sāku mācīties, mani māca šaubas. Biju iesvētīts un kristīts 18 gadu vecumā, taču pie vakarēdiena nekad nebiju gājis, jo likās, ka neesmu tik vājš. Manī bija diezgan liels lepnums,” atceras viņš.
I.Šmits interesējies par Austrumu filozofiju, arī citām reliģijām. “Tad manā dzīvē nāca liela mācība. No darba braucot mājās, aizmigu pie stūres. Citi, apskatot mašīnu, teica, ka esmu dzimis laimes krekliņā. Pēc tam apzināti gāju pie vakarēdiena,” stāsta I.Šmits.
Viņš atzīst, ka cilvēkiem ir jācenšas dzīvot pēc Bībeles rakstiem. “Jautājums, kā katram tas izdodas. Pietiek izdarīt pārkāpumu domās un vārdos. Ar vārdiem cilvēks visvairāk nodara ļaunu,” apgalvo evaņģēlists.
Viņam vismīļākā rakstu vieta ir – “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvību.”
I.Šmits mudina cilvēkus biežāk apmeklēt baznīcu, nevis tikai Ziemassvētkos vai citos svētkos.
“Parasti tie, kas uz baznīcu iet tikai vienu vai divas reizes gadā, ir vislielākie baznīcas kritizētāji un tiesātāji. Pirms viņi citē kādu Raksta vietu, to vajag attiecināt uz sevi, nevis citiem. Cilvēkiem vēlu iedziļināties tajā, ko saka Dievs, baznīcas būtībā. Jāatceras, ka cilvēks ar personīgu vingrināšanos nespēj sevī radīt ticību Dievam. To cilvēkā rada pats Dievs,” uzsver I.Šmits.
