Tuvojas centralizētie eksāmeni fizikā un matemātikā, ko jau ilgi dēvē par bīstamiem.
Tuvojas centralizētie eksāmeni fizikā un matemātikā, ko jau ilgi dēvē par bīstamiem. Būs eksāmena uzdevumu noplūde vai ne?
Aptaujā Alūksnes skolu jaunieši apgalvoja, ka viņi eksāmenu uzdevumus nepirktu, jo vēlas pārbaudīt savas zināšanas. Teorētiski tas ir pareizi, jo tāds ir eksāmenu mērķis – novērtēt zināšanas. Bet cik godīgas ir atbildes?
Arvien pieaug konkurence, lai iestātos budžeta grupās augstākajās mācību iestādēs. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka daudzi nešķiro līdzekļus mērķa sasniegšanai. Bet par naudu var visu. Nopirkt var ne tikai vidusskolu beigšanas, bet arī augstskolu iestājeksāmenus. BNS ziņo, ka aizturēta Juridiskās fakultātes pasniedzēja, kas prasījusi kukuli topošai studentei. Tas nenozīmē, ka viņa slikti māca tiesības. Tas apliecina, ka valstī reizē ar materiālo ir morālā krīze. Negodīgs cilvēks nevar iemācīt godu un taisnīgumu. Tāpat kā iepriekš
Slepenības zīmogs ir uzlikts visam, kas saistīts ar centralizētajiem eksāmeniem. Lai pastiprinātu noslēpumainību, iespējams, ka eksāmenu uzdevumus uz skolām nogādās naktī. Pirmais centralizētais eksāmens pagājušajā ceturtdienā risinājies bez starpgadījumiem. Biļetes aizceļojušas līdz skolām, un par uzdevumu satura “noplūdi” nav dzirdēts. Tos uz skolām nogādā tāpat kā iepriekšējā gadā, pārvietojot aploksnes ar kurjeriem, tikai īsākā laikā. Pagājušajā gadā no amata atbrīvoja ISEC direktori Rudīti Andersoni, kas bija atbildīga par eksāmenu uzdevumu nogādāšanu skolām. Acīmredzot nekas labāks nav izdomāts, un iespējams, ka vaina nav slepenībā. Jo vairāk slēpj, jo lielāka ir interese. Un katram līdzeklim var izdomāt pretlīdzekli.
Skolēni vienmēr ir špikojuši, un darījuši to vairāk vai mazāk sekmīgi. Tagad daudzi nevēlas sevi apgrūtināt ar tik primitīvām metodēm. Labāk jau iepriekš zināt atbildes – nav stresa, bet ir garantija, ka saņems labu vērtējumu un diplomu.
Diemžēl izglītības darbinieki nav tā progresējuši. Tas ir šokējoši, ka Izglītības ministrija piegādā 3.klasēm pārbaudes darbus ar neskaitāmām kļūdām. Iespējams, ir pēdējais laiks ministrijai dot neapmierinošu vērtējumu. Jautājums tikai – ko tas mainīs. Vai atbrīvoto darbinieku vietā nāks zinošāki, spējīgāki un godīgāki? Diemžēl pastāv iespēja, ka jaunie speciālisti līdz ministrijai tiks ar nopirktu pārbaudes testu un konkursu.
Visu nevar nopirkt
Daudzi absolventi, studiju bakalauri un maģistri var lepoties ar savām zināšanām. Taču viņi labprātāk vēlas strādāt ārzemēs un neatgriežas Latvijā. Esmu dzirdējusi apgalvojumu, ka izglītībai te bieži vien ir teorētiska nozīme. Labi, ja ir augstākā izglītība. Bet, iespējams, ka darbā pieņems paziņu, par kuru zina – diplomu nopirka. Veidojas atziņa, ka vissvarīgākā dzīvē ir nauda. Ja tā ir, tad visu var nopirkt. Bet ar godīgumu tālu netiksi. Acīmredzot ārzemēs vairāk vērtē to, ko esi izdarījis.
Dzīvē vienmēr ir situācijas, kas piedāvā izvēli. Iet taisni vai apkārt. Izkrist eksāmenā, ja nav zināšanu, vai censties apmuļķot pasniedzējus. Zinu studentu, kas vienīgais no sava kursa nebeidza augstskolu, jo vēlējās labāk apliecināt savas zināšanas pēc gada, nevis saņemt apmierinošu vērtējumu. Nē, neviens to nevērtēja atzinīgi. Viņš palika vienīgais muļķis no kursa. Antiņš! Studenti var nopirkt diplomdarba rasētājus un rakstītājus, spīdoši beigt augstskolu un kļūt par kāda uzņēmuma menedžeri. Viņi ir izmanīgi, un to ir apliecinājuši. Un viņu bērni būs vēl apsviedīgāki.
Ar patiesības mērauklu
Ir grūti eksāmenā pārbaudīt visas zināšanas. Un nav pilnībā zudis subjektīvisms vērtējumā. Gadās, ka uz eksāmenu skolēns ir samācījies un iegūst labu vērtējumu. Bet varbūt tas iegūts negodīgi. Nav garantiju. Tā ir spēle, kur ne vienmēr uzvar gudrākais. Atšķirība ir ieguvumā. Var kā Pērs Gints visu mūžu meklēt vieglākos ceļus, atsaucoties Līkā aicinājumam iet apkārt. Bet tad jārēķinās, ka būsi kā sīpols – lobi un lobi, bet kodola nav.
