Saeimas vairākums gan noraidījis rosinātos grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā, taču, iespējams, nākotnē pašvaldību vēlēšanās pie urnām dosies daudz jaunāki vēlētāji kā ierasts. Nē, tie nebūs mazie bērni mammu un tētu klēpjos, kuriem tik ļoti patīk iemest biļetenu lielajā urnā un gājiens uz vēlēšanu iecirkni līdzinās atrakciju parka apmeklējumam, tik aizraujošs un nezināms, bet gan sešpadsmitgadnieki.
Šobrīd izdarīt savu pilsoņa izvēli var, sākot no 18 gadiem, kas manā skatījumā ir ļoti atbilstošs vecums – slieksnis, kad no pusaudža likumīgi kļūst par pieaugušo ar daudz un dažādām iespējām un privilēģijām. Tagad šī pieauguša cilvēka sajūta radīsies ātrāk – jau 16 gados dodoties pie vēlēšanu urnām, izdarot savu pirmo svarīgo izvēli politiskajā ziņā. Ikvienam 16 gadus vecam puisim vai meitenei būs vara. Lai gan niecīga, bet tomēr vara ietekmēt ar savu izvēli politisko spēli. Kāpēc rakstu tieši vārdu “spēle”? Jo mazliet jau tas pirmais gājiens uz vēlēšanām atgādina atrakciju parka apmeklējumu, kā par maziem bērniem rakstīju sākumā. Protams, tā nebūs visiem. Ir gana daudz zinošu, politikā ieinteresētu jauniešu, kuri, neatkarīgi no tā, drīkst vai nedrīkst atbilstoši vecumam piedalīties vēlēšanās, interesējas par politiskajām norisēm gan vietējās pašvaldības, gan valsts līmenī. Šiem jauniešiem iespēja beidzot doties vēlēt ir laime.
Man tā nebija. Es nejutos gatava doties uz vēlēšanām 18 gados. Pirms svarīgā vecuma sasniegšanas nemaz tā par politiku neinteresējos. Jā, biju kādas sejas redzējusi televīzijā, kādas – vietējās avīzēs, bet tas arī viss. Vai es atceros, ka vecāki runāja par politiku? Man liekas, nē, tas nozīmē, ka man neinteresēja un neklausījos, jo noteikti runāja. Mana pirmā izvēle vēlēšanās bija manu vecāku izvēle. To, ko man ieteica, arī atzīmēju. Tas nav ne slikti, ne labi, tā vienkārši bija. Man nebija savas politiskās nostājas, ja tā var teikt. Zinu, ka citi savu pirmo izvēli izdara atbilstoši tam, kam skaļāks sauklis vai skaistāks buklets. Varbūt mūsdienu jaunie cilvēki ir daudz zinošāki, kāda es biju savos 16 un 18 gados. Šobrīd lielu lomu varētu spēlēt mūsdienu tehnoloģijas, iespēja informāciju gūt sociālajos tīklos.
Vienīgais, ko negribētos dzirdēt no šiem jaunajiem vēlētājiem – balsot nav jēgas. Tieši to mēs dzirdam no kaimiņiem, paziņām un radiem, jo ir zudusi ticība. Gribētos, lai jaunie vēlētāji dotos vēlēt, zinot, ka tieši viņa izvēle, viņa viena balss ir svarīga.
