SIA “Lienama Alūksne” nodevusi ekspluatācijā ogu, augļu uzglabāšanas un pirmapstrādes cehu Gaujienas pagastā. Pēc ēkas rekonstrukcijas grūti ticēt, ka tā ir bijusī ferma.
SIA “Lienama Alūksne” nodevusi ekspluatācijā ogu, augļu uzglabāšanas un pirmapstrādes cehu Gaujienas pagastā. Pēc ēkas rekonstrukcijas grūti ticēt, ka tā ir bijusī ferma.
Cehā ogas šķiros, mazgās, fasēs un uzglabās. Saldētavā ir deviņas glabāšanas kameras, kurās temperatūru var regulēt no mīnus pieciem līdz plus desmit grādiem. Katra kamera darbojas atsevišķi, tāpēc temperatūra var būt atšķirīga. Tajās var uzglabāt 300 līdz 500 tonnas augļu un ogu. Sabiedrības īpašniece Gundega Sauškina stāsta, ka divās kamerās izmantos ogļskābo gāzi. “Skābeklis bojā ogas, tāpēc tā koncentrācija gaisā būs minimāla. Tas nozīmē, ka ogas varēs glabāt līdz sešiem mēnešiem, bet āboli nebojāsies pat gadu,” skaidro G.Sauškina. Visas ogas un augļus nevajadzēs realizēt uzreiz, varēs pārdot svaigus arī ziemā, kad tie būs dārgāki. Viena ir šoka kamera, kur mīnus 36 grādu temperatūrā ogas ātri sasaldēs, pēc tam tās glabās mīnus 18 grādu temperatūrā. Par šo iespēju interesējas zemeņu audzētāji ne tikai no Alūksnes, bet arī apkārtējiem rajoniem. Latvijā šī ir trešā ogu un augļu glabātava, tāda ir vēl Bauskā un Preiļos.
Jūlija vidū Kalnapurvā nogatavosies lielogu mellenes. “Dievs mani sargā, jo šis ir ogu gads. Tas nozīmē, ka saldētavas nepaliks tukšas. Šogad ražos krūmmellenes četru hektāru platībā, bet pavisam šīs ogas ir iestādītas 22,5 hektāros. No viena krūma var novākt līdz piecus kilogramus ogu. Lai iekoptu melleņu laukus, ir vajadzīga liela nauda, daudz laika un ļoti rūpīgs darbs,” uzsver G.Sauškina.
Lielogu dzērvenes vēl nezied, tās no salnām glābj laistīšana. Pirms Jāņiem naktī bija mīnus viens grāds.
Objekta pieņemšanas komisijas priekšsēdētāja Aina Kaukale domā, ka pēc tik vērienīga un labi realizēta projekta nevar atslābināties. “Tas ir vēl viens solis attīstībā, bet nākamais darbs nebūs mazāk nozīmīgs,” atzīst viņa.
Bijušajā Trapenes pienotavā ierīkos sulu spiešanas cehu. Tā projekts izturējis konkursu, bet pašlaik trūkst Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma. Ēkas skiču projekts ir gatavs, un G.Sauškina turpinās sadarbību ar Rīgas SIA “Redmarss”. Tās strādnieku darbs ogu glabātavas būvdarbos viņu apmierina, tāpēc būvfirmas pārstāvji jau tikušies ar iekārtu piegādātājiem un saskaņojuši to izvietojumu telpās. Paredzams, ka sulu spiešanas ceha projektu sāks realizēt rudenī. 2007.gadā atkal varēs saņemt struktūrfondu finansējumu, tad atkārtoti iesniegs projekta pieteikumu finansējumam. “Ogu glabātavas projektam cerējām saņemt SAPARD finansējumu, bet nepaspējām. Toties struktūrfondā šis projekts bija starp pirmajiem,” akcentē G.Sauškina.
Gada laikā, kopš Lauku atbalsta dienests pieņem projektu pieteikumus Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda virzības daļā, gandrīz visa nauda rezervēta akceptētajiem projektiem. 27 pārstrādes uzņēmumi saņēmuši gandrīz ceturto daļu no 76 miljoniem struktūrfondu latu, un vairāk nekā puse jau īstenojusi projektus. SIA “Lienama – Alūksne” saņēma 192 896 latus augļu un ogu pirmapstrādes un uzglabāšanas ceha izveidei, bet tā kopējās izmaksas ir pusmiljons latu. “Ja kāds mani apskauž, tad vajadzētu pamēģināt ņemt kredītu un negulēt naktīs, domājot, kā to atdot. Ir vajadzīgas zināšanas un pieredze, lai spētu visu paveikt,” secina uzņēmēja.
