Apes pilsētas domes priekšsēdētāja Astrīda Harju kopā ar citiem pašvaldību vadītājiem maija sākumā Valkā tikās ar Latvijas un Igaunijas pašvaldību lietu ministriem.
Apes pilsētas domes priekšsēdētāja Astrīda Harju kopā ar citiem pašvaldību vadītājiem maija sākumā Valkā tikās ar Latvijas un Igaunijas pašvaldību lietu ministriem. Tikšanās laikā pārrunāja pierobežas reģionu attīstību, pārrobežu sadarbības jautājumus un to, kādu atbalstu tam var sniegt valsts.
A.Harju tikšanās laikā izklāstīja trīs svarīgākās problēmas, kas pašlaik kavē sekmīgu pašvaldības un pierobežas reģiona attīstību.
“Apes robežpārejas punktā būtu nepieciešams veikt transportlīdzekļu uzskaiti un iebūvēt kontrolsvarus, kas pārbaudītu tranzītā vesto kravu smagumu. Pašlaik caur šo robežpārejas punktu vestās kravas bieži vien ir pārkrautas, tādēļ bojā Apes pievedceļa segumu. Kopš tika atjaunots tilts pār Vaidavu Igaunijas pusē, šis ceļš ir ļoti ērts kravu pārvadātājiem no visas Austrumvidzemes. Pat Lietuvas kravu pārvadātāji brauc pa šo ceļu. Esam nosūtījuši lūgumu, lai ceļu “Ape – Igaunijas robeža” valsts nosaka par otrās kategorijas valsts autoceļu un vairāk gādā par tā uzturēšanu. Pašlaik mūsu pašvaldība iespēju robežās to cenšas uzturēt, tīrot ceļa malas no kokiem, vienā posmā ir uzlikts jauns apgaismojums, ir izvietotas jaunas ceļa zīmes un regulāri tiek izpļautas ceļa malas. Pašlaik šos darbus darām par pašvaldības līdzekļiem, bet tam būtu jābūt valsts ieguldījumam. Mums nav tik daudz līdzekļu, lai atjaunotu asfalta segumu uz šī ceļa, turklāt ir savi objekti, par kuru uzturēšanu jāgādā,” uzsver A.Harju.
Tikšanās laikā viņa uzsvēra, ka tranzītkravas bojā ceļa segumu arī Igaunijas pusē, tādēļ būtu jārod kopīgs risinājums. Abu valstu pašvaldību lietu ministri tam piekrita un atzina, ka šā jautājuma atrisināšana neprasītu lielus ieguldījumus.
“Problēmas rada arī Apes robežpārejas punkta darba laiks. Ir runāts jau vairākkārt, ka šim punktam būtu jābūt atvērtam diennakti. Arī šis jautājums ir jārisina valdībai. Problemātiski, ka Apē nav bankomāta. Pašvaldība ir vērsusies pie piecām bankām, divas ir atsaukušās, bet risinājums nav rasts. Bankomāts būtu nepieciešams ne tikai mūsu pašvaldības iedzīvotājiem, bet arī tūristiem un kravu pārvadātājiem, kas bieži apstājas pilsētas stāvlaukumā un izmanto pašvaldībā pieejamos pakalpojumus. Tas ir biznesa jautājums. Arī Igaunijas pašvaldību lietu ministrs atzina, ka valstī ir tāda pati problēma, kurai pašlaik risinājuma nav, jo nav iespējas valstij dotēt bankomāta uzturēšanu,” saka A.Harju.
Valgas pilsētas pārstāvis izklāstīja viedokli, ka pierobežas attīstībai Valgas pusē būtu vēlams pagarināt pasažieru vilcienu maršrutu līdz Valgas stacijai. Valkas pilsētas pārstāvis ierosināja rast citu kontroles sistēmu robežpārejas punktā tiem cilvēkiem, kas katru dienu dodas strādāt uz Igauniju un vakarā atgriežas mājās, kā arī rast risinājumu, lai robežpārejas punktu Valkā, Rīgas ielā varētu šķērsot ne tikai kājāmgājēji, bet arī automašīnas.
“Pozitīvi vērtēju to, ka divu valstu – Latvijas un Igaunijas – pašvaldību lietu ministri interesējas, kā vietējās pašvaldības izjūt dzīvi pie robežas un kas traucē veiksmīgai attīstībai, sadarbībai. Ministru interese izskatījās neliekuļota, un tas vieš cerību, ka problēmas tiks risinātas. Ja nebūs kravu pārnesības, tad ceļa segums netiks bojāts un mēs varēsim attīstīt vēl lielāku tranzīta plūsmu,” vērtē A.Harju.
Viņa atzīst, ka sākotnēji Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim un Igaunijas pašvaldību lietu ministram bija plānots stundu uzturēties Apē, bet laika trūkuma dēļ tas nenotika, un A.Harju bija jādodas komandējumā uz Valku. Pēc tikšanās M.Kučinskis atzina, ka pierobežas reģiona attīstībai ir nepieciešams valsts atbalsts, jo pašlaik Latvijā pierobežas attīstība ir atstāta galvenokārt pašvaldību ziņā. Viņš uzskata, ka Igaunijā šis valsts atbalsts izpaužas vairāk.
