Alūksnei pirms 82 gadiem piešķirtas pilsētas tiesības. Domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš norāda, ka tas ir nozīmīgs fakts. Pilsētas vārds ir nesaraujami saistīts ar Ernstu Gliku, kam šogad aprit 350 gadu.
Alūksnei pirms 82 gadiem piešķirtas pilsētas tiesības. Domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš norāda, ka tas ir nozīmīgs fakts. Pilsētas vārds ir nesaraujami saistīts ar Ernstu Gliku, kam šogad aprit 350 gadu.
“Alūksne nav vienīgā, kas 1920.gada sākumā ieguva pilsētas tiesības. Dzimšanas dienu nesvin 2.janvārī, jo tradicionāli svētki ir augustā. Tos ievadīs Ernsta Glika jubilejas pasākumi. Pētīsim, kā viņa vārds “dzīvo” mūsdienās un cik daudz par viņu zina tagad,” informē Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Aija Grīnvalde.
Muzeja darbinieki rīkos ekspedīciju, lai apzinātu vietas, cilvēkus un pasākumus, kas saistās ar E.Glika vārdu. “Ne tikai baznīca un Bībele, bet arī izglītība un kultūra bija Ernsta Glika darbības laukā. Tāpēc pagastos ir domāts, kādu to redz viņa jubilejas gadā. Svētku pasākumi būs trīs mēnešus – aprīlī, maijā un jūnijā -, kad notiks radošie vakari, tikšanās un izstādes,” komentē galvenā valsts kultūras inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Leimane. Ir vēlme parādīt, kā dzīvo Glika novadā. Rajona bibliotekāri iesaistīsies novadpētniecības konkursā, ko rezumēs Alsviķu pagasta kultūras namā jūnijā. “Ernsta Glika atceres pasākumos 3.maijā tradicionāli dievnamos un kultūras iestādēs dziedās mācību iestāžu vokālie ansambļi, bet pēc mēneša Pilssalā uzstāsies bērnu un pieaugušo kori. 7.,8. un 9.jūnijs ir dienas, kad uz “Ziemeļu stīgas” dzīvojošie demonstrēs kultūras aktivitātes. Alūksniešiem arī tās būs saistītas ar Ernstu Gliku,” skaidro A.Leimane. Viņa atzīst, ka tas ir galvenais pasākums rajonā. Tas ir aktualizēts, jo neviens cits Latvijā to nedarīs. “Gliks bija viens. Bet viņš pildīja trīs cilvēku – mācītāja, skolotāja un kultūras darbinieka – funkcijas. Vai tagad šo profesiju cilvēki katrs iet savu ceļu?” vēlas zināt kultūras inspektore.
