Zemnieku saimniecībā “Līvi” Madonas rajona Mārcienas pagastā šobrīd ir klusais periods, jo kazu ganāmpulks gaida ikgadējo papildinājumu.
Zemnieku saimniecībā “Līvi” Madonas rajona Mārcienas pagastā šobrīd ir klusais periods, jo kazu ganāmpulks gaida ikgadējo papildinājumu. “Divus mēnešu dzīvniekiem vajag atpūsties, parasti tas bija janvāris un februāris. Šogad ātrāk – novembris un decembris. Acīmredzot šī vasara bija seksuāli labvēlīgs laiks kazām,” komentē “Līvu” saimnieks Raimonds Melderis.
Slavenajam kazu siera ražotājam būtu izdevīgi strādāt gada beigās, jo pasūtījumu nav trūcis. “Gribēju uz Ziemassvētkiem sūtīt sieru Amerikas latviešiem, taču šogad nesanāks,” atzīst Raimonds. Bet citu reizi, iespējams, mārcienieša siera bumbiņas ar skanīgo nosaukumu “Labrīt” aizceļos arī uz Ameriku.
Izgaist rožainie sapņi
Ar kazkopību “Līvos” nodarbojas jau sešus gadus. Šobrīd kopā ar jaunkazām kūtī esot ap 100 dzīvnieku. “Kāpēc tieši kazas? Iestāstīja, ka būs labi, un es noticēju. Protams, tik rožaini tagad vairs nedomāju. Kādreiz naivi cerēju, ka par 500 latiem varu savest kārtībā visu – kūti un ražošanu. Tagad pašam nāk smiekli,” atzīst Raimonds. Nenoliedzami, sešu gadu laikā biznesā bijuši gan kāpumi, gan kritumi, kad viņam licies, ka nav vērts turpināt šo nodarbošanos. Raimonds ironizē, ka visai drīz izgaisuši arī sapņi par braukšanu ar jaunu un ekskluzīvu mašīnu. “Bet nopietni runājot, galvenais ir jāmodernizē ražošana, un tur vajadzīgi lieli ieguldījumi. Kaut arī par peļņu pēdējā laikā nevaram sūdzēties, tomēr ar to ir par maz, lai iegādātos jaunas iekārtas atbilstoši Eiropas Savienības prasībām,” skaidro zemnieks. Tādēļ tuvākajā laikā Vācijā uz kredīta tiks iegādātas jaunas piena pārstrādes iekārtas. Tās tiks uzstādītas jau nākamā gada sākumā, kad kazas nāks slaucamas.
Nav, kur nopirkt kazas
Raimonds stāsta, ka šobrīd pārsvarā tiek ražotas siera bumbiņas, jo “Labrīt” ir iecienīts produkts. “Visu darām paši: slaucam kazas, pienu pārstrādājam un pārdodam produkciju. Turklāt to veic tikai daži cilvēki. Mēs vēlētos ražot vairāk. Jau pusotru gadus cīnos,” atzīst zemnieks. Pēdējā laikā viņš daudz domājis par ganāmpulka palielināšanu, bet ieceres nav realizējušās. Vienkārša iemesla dēļ, jo kazas nav kur iegādāties. Pērn rudenī bija plānots ievest no Vācijas lielu ganāmpulku, taču dzīvniekus aizliedza vest liellopu trakumsērgas dēļ. “Arī Polijā biju kazu meklējumos. Tur diemžēl labās kazkopības tradīcijas ir pagātnē. Nav vērts lopus iegādāties, ja tie nav augstvērtīgi. Bet no Slovākijas dzīvniekus nevar transportēt tā paša liellopu trakuma dēļ,” skaidro Raimonds. Viņš labprāt sadarbotos un ņemtu pienu no citiem kazu audzētājiem, diemžēl tādu ir maz.
Sadarbojas ar veikaliem
Siera bumbiņām analoga produkta neesot. Iespējams, tādēļ, kas vienreiz tās nogaršojis, noteikti iegādāsies arī nākamreiz. “Pircēju gaume arī nosaka sortimentu. Pirms kāda laika bija grieķu salātu bums, tad “Pelnu sieram” bija noiets. Restorānam “Vincents” piegādājām pat 40 kilogramus siera nedēļā. Tagad tas ir pagājis,” piebilst zemnieks.
Tagad “Līvi” vairāk sadarbojas ar veikaliem Madonā un Rīgā. “Pelnu it kā mazāk, un grūtāk nauda nāk, bet ir stabilitāte. Ar restorāniem ir bijis tā, ka pēkšņi divas nedēļas nav pieprasījuma un sieru neņem. Tie ir zaudējumi. Ja vari pārdot visu, ko spēj ražot, tas ir daudz, un pagaidām mums tas izdodas,” uzsver Raimonds. Liela daļa siera tiek realizēta Rīgas tirgū, un lielveikals “Rimi” oktobrī “Līvus” nominēja kā trešo labāko piegādātāju. “Ar “Rimi” situācija bija interesanta: pirms trīs gadiem veikalos bija pārsvarā ārzemju sieri un mani vienkārši izspieda. Bet pēc kāda laika paši mani sameklēja. Negribu sevi slavēt, bet lozungs – pērciet Latvijas preci! – kļūst arvien populārāks. Turklāt bumbiņas ir oriģināls produkts,” apstiprina Raimonds.
Pateicas valstsvīriem
“Labrīt” recepti mārcienieši atklātībā nelaižot. “Kazu piena pārstrādē zināšanu Latvijā ir maz. Es pats par to neko daudz nezināju. Ir ārzemju pieredze, piemēram, slavenās franču kazu sieru tradīcijas. Laika gaitā rodas idejas un daudz ko var iemācīties,” skaidro zemnieks. Tā arī tapušas slavenās siera bumbiņas, kaut ko izstāstījuši klienti, kaut ko izdomājuši paši, un rezultāts – lielisks.
Nedaudz tiek ražots arī “Zelta siers”, taču tam nav tik liels noiets. “Arī franču siers, kas man saucās “Pelnu siers”, ir populārs. Savulaik mēs par to dabūjām godalgu konkursā “Garākais degustāciju galds”. Lai ražotu šo šķirni, vajadzīga jauna sierotava un nepieciešami lieli ieguldījumi. Tehnoloģiski vienkāršāk ir ražot bumbiņas, tās ir vieglāk transportēt. “Pelnu siera” ražošana ir apstājusies,” atzīst Raimonds. Taču tas nenozīmējot, ka viņš pie šī siera ražošanas neatgriezīšoties.
Sešu gadu laikā pirmo reizi zemnieks saņēmis atbalstu no valsts – subsīdijas. “Jāpateicas laikam tam kungam debesīs un valstsvīriem,” smej Raimonds, bet, nopietni runājot, gandarījums ir, ka arī beidzot “augšā” ir sapratuši, ka jāļauj attīstīties kazkopībai.
Raimondu nebaida arī Eiropas Savienībā. “Pagaidām gan man pietiek ar Latvijas tirgu. Konkurentu spiedienu nejūtu, jo man tomēr ir citādāka produkcija. Taču, ja bumbiņas vairs nepirks, ražošu ko citu,” ir pārliecināts Raimonds Melderis.
