Alūksnes rajonā šogad vēl neviens cilvēks nav saslimis ar ērču encefalītu, bet katru dienu slimnīcas uzņemšanas nodaļu apmeklē cilvēki, kam nepieciešama mediķu palīdzība, lai izvilktu piesūkušos ērci.
Alūksnes rajonā šogad vēl neviens cilvēks nav saslimis ar ērču encefalītu, bet katru dienu slimnīcas uzņemšanas nodaļu apmeklē cilvēki, kam nepieciešama mediķu palīdzība, lai izvilktu piesūkušos ērci. Pēdējās desmit dienās slimnīcā deviņiem cilvēkiem ir izvilkta piesūkusies ērce, bet 18 bērni aprīlī ir saņēmuši specifisko pretērču imunoglobulīnu.
“Pagājušajā gadā Alūksnes rajonā reģistrēti 12 ērču encefalīta gadījumi, cietuši arī trīs bērni. Divi cilvēki saslimuši ar Laima slimību. Diemžēl ar katru gadu palielinās saslimšana ar ērču encefalītu,” atzīst Gulbenes Vides veselības centra Alūksnes teritoriālās daļas epidemioloģe Zita Skulte.
Viņa uzsver, ka ērces ir visur – gan laukos, gan pilsētā. Inficēties ar ērču encefalītu var arī, dzerot inficētas kazas pienu.
“Cilvēkiem ir jābaidās ne tikai no ērču encefalīta, bet arī no ērlihiozes un Laima slimības. Tās arī ir ērču izraisītas slimības. Cilvēki zina, ka ir jāuztraucas, ja sāp galva, ir temperatūra, bet Laima slimībai ir citādākas pazīmes.
Kā galvenās pazīmes var minēt apsārtumu, kas rodas ap koduma vietu, lauzošas sāpes locītavās, nespēku un nelielu temperatūru. Ja cilvēks ko tādu pamana, noteikti uzreiz ir jāmeklē ārsta palīdzība, jo Laima slimību var veiksmīgi ārstēt,” saka Z. Skulte.
Ja cilvēks vienreiz ir izslimojis ērču encefalītu, tad atkārtoti tas nav iespējams, bet ar Laima slimību var slimot vairākas reizes.
Daktere uzsvēra, ka uz piesūkušās ērces pirms izvilkšanas nekādā gadījumā nedrīkst ziest taukvielas.
“Cilvēkam pašam nevajadzētu ērci izvilkt, bet meklēt mediķa palīdzību. Ērču izvilkšanai parasti izmanto divus paņēmienus – smailu pinceti vai arī apmetot ap ērces snuķīti stipru diegu, tā izceļot ērci. Pēc tam koduma vietu dezinficē,” viņa saka.
Pēc pastaigām dabā, noteikti jāpārbauda apģērbs. Ārste atzina, ka Alūksnes rajonā cilvēki daudz potējas pret ērču encefalītu. “Manuprāt, tā ir ļoti laba pote, kas par 97 procentiem cilvēku pasargā no saslimšanas,” saka Z. Skulte.
Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos var būt ievērojami garāka. Ērces kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz plus piecus grādus Celsija.
Fakti
1993.gada Latvijā strauji palielinājusies saslimstība ar ērču encefalītu.
Saslimstības palielināšanos var skaidrot ar ērču populācijas skaita palielināšanos līdz ar klimata izmaiņām un to, ka mūsdienās daudzi cilvēki strādā mežā.
Ērču encefalīts kā slimība Latvijā pirmo reizi reģistrēts 1955.gadā.
Salīdzinot ar Eiropas valstīm, Latvijā ir maz cilvēku, kas vakcinējušies pret ērču encefalītu.
Niknākas un agresīvākas ir tās ērces, kuras ir inficētas ar ērču encefalītu.
Pagājušajā gadā cilvēkiem noņemto ērču inficēšanās pakāpe Latvijā ir bijusi 31 procents.
Vairāk ar ērču encefalītu slimo vīrieši.
65 procenti cilvēku slimo meningiālajā formā, 28 procenti drudža formā, bet septiņi procenti perēkļa formā.
Latvijā 2000.gadā četri cilvēki mira no ērču encefalīta.
Vairāk ar ērču encefalītu slimo cilvēki pēc 45 gadu vecuma.
