Jaunannas pagasta zemnieku saimniecība “Niedrītes” gatavo pieteikumu SAPARD. Māris Pundiņš ir pagaidām vienīgais Alūksnes rajonā, kas pretendē uz Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda finansējumu pirmajā kārtā.
Jaunannas pagasta zemnieku saimniecība “Niedrītes” gatavo pieteikumu SAPARD. Māris Pundiņš ir pagaidām vienīgais Alūksnes rajonā, kas pretendē uz Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda finansējumu pirmajā kārtā. Mūsu valstij akreditētas sešas apakšprogrammas, un zemnieku saimniecībai vienā apakšgrupā ir iespējams saņemt 45 līdz
55 procentus no projektā ieguldītās summas.
“Vēlamies saņemt atbalstu apakšprogrammā “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija” traktora iegādei. Par to ir vislielākā interese, bet projektu var iesniegt līdz 1.februārim. Domājam, ka paspēsim. Jauna tehnika ir vajadzīga, jo palielinām graudaugu sējumu platības,” stāsta zemniece Elza Pundiņa.
Paplašina aramzemi
1980.gadā iegādātais traktors ir bieži jāremontē. Savu laiku tas ir kalpojis Dānijā, un šo laiku ir godam izturējis “Niedrītēs”. Kaimiņi domā, ka tas vēl ir gana jauns, jo ir labi saglabāts. Tagad zemnieki grib pirkt čehu traktoru, kam ir 100 zirgspēku jauda. “Tam būs piemērots viss piekabes inventārs, kas ir jau iegādāts,” norāda E.Pundiņa. Grūti prognozēt, vai izdosies saņemt SAPARD finansējumu, bet zemnieki, protams, cer.
“Prasībās norādīts, ka līdz 1.decembrim ir jābūt iesētiem vismaz 20 hektāriem graudaugu: mieži, kvieši, rudzi, auzas un griķi. Bet mums ir 45 hektāri tritikāles,” atzīst E.Pundiņa.
“Niedrītes” audzēja graudaugus 50 hektāros, bet 2000.gada nogalē nopirka vēl apmēram 40 hektāru aramzemes. E.Pundiņa strādāja par agronomi kolhozā un zina, ka zeme bija meliorēta. Bet tagad tā ir gandrīz no jauna jāapgūst, jo ir aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. “25 hektāros rudenī iesējām ziemājus. Pārējo platību apstrādāsim šogad. Vajadzēs izmantot ķimikālijas,” viņa skaidro. Audzē arī ilggadējo zālāju sēklas: baltā un sarkanā āboliņa, timotiņa. Tās pārdod vietējiem zemniekiem, bet iespējams, ka perspektīvā zālāju sēklu ražošanu palielinās, jo “vajag vēl kaut ko bez graudiem”. Vidējā ražība ir 25 centneri graudu no hektāra. Tritikāli iegūst vairāk, bet daļa platību izslīka. “Zeme te nav auglīga. Ir vajadzīga meliorācijas sistēmu rekonstrukcija, bet pašu spēkiem to nevar veikt,” uzsver E.Pundiņa.
Nebaidās iet pastalās
Zemniece spriež, ka pirms atmodas daļai lauku iedzīvotāju bija vieglāk – darbs un iztika bija nodrošināti.”Sirds sāp, ka pēc 30 darba gadiem kolhozā saņem tikai valsts pabalstu. Tomēr viena daļa cilvēku ir to pelnījuši. Kas negribēja strādāt, arī tagad to nedara. Vecāku mantotas zemes paliek atmatā. Mēs neesam pārtikuši, bet nav arī jādomā, ko ēdīsim,” secina E.Pundiņa. Nav brīva laika, un neviens nepiešķir atvaļinājumu, tomēr var saimniekot, kā uzskata par pareizu. Zemniece atceras, ka atmodas gadu sākumā teica: “kaut pastalās, bet brīvā Latvijā”.
Viņa domā, ka vajadzētu veidot kooperatīvus, jo tiem būs priekšrocības realizēt izaudzēto un saražoto. Līgumus negrib slēgt par piecu vai desmit tonnu produkcijas piegādi, bet vēlas uzreiz 100 un vairāk tonnu graudu vai kartupeļu. Bijusī agronome domā, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai būtu radusies pareiza izpratne par kooperatīvo saimniekošanu.
Izmanto ēdnīcā
Zemnieces meitas individuālais uzņēmums “Pie Andas” dod iespēju realizēt dārzeņus. “Tas ir drošs noiets, taču ēdnīcai vajag tikai apmēram trīs tonnas kartupeļu un vēl mazāk kāpostu, burkānu un biešu. Mazbērni izaudzēja kāpostus, un tā paši nopelnīja. Apmēram tonnu jau ir pārdevuši, jo daudzi uzskata, ka labāk ir pirkt, nevis audzēt,” viņa stāsta. Zemnieku saimniecībai ir kautuve, kur ēdnīcas vajadzībām var no vietējiem iedzīvotājiem iepirkt gaļu.
Pēc pārtikas tehnologa specialitātes apguves ēdnīcā strādā Iveta Skudra. Viņa katru darbdienu gatavo siltas pusdienas un izpilda pasūtījumus banketu galdiem vai mājas viesībām. “Pastāvīgs kontingents ir apmēram 20 cilvēku dienā. Viņi nespēj nodrošināt peļņu ēdnīcai, bet toties ir ērti. Ir pasūtījumi no Alūksnes, Mālupes un Annas pagasta. Tas ir izdevīgi. Kad citiem ir svētki, tad mums daudz darba – apmēram 15 pasūtījumu,” secina I.Skudra. Tad viņai talkā nāk “karstā brigāde” – vēl četri cilvēki. “Pērn bija grūti, jo cilvēkiem nav naudas. Kad viņiem būs vairāk līdzekļu, tad arī ēdnīcai būs iespējas atjaunot iekārtojumu,” viņa norāda.
Gatavo makaronu ķirbi
E.Pundiņa ir mēģinājusi rast noietu arī kultūrām, kas nav plaši izplatītas: puraviem, makaronu un kailsēklu ķirbjiem. Viņa novērojusi, ka sievietes vēlas izmēģināt kaut ko jaunu, bet vīrieši pat nepagaršojot zina, ka “to neēdīs”.
Makaronu ķirbji ir gareni un pēc ārējā izskata atgādina kabačus, bet ir dzeltenāki. Ziemā to miza kļūst tik cieta, ka gandrīz ar cirvi jācērt. Var gatavot dažādi, bet E.Pundiņai ir sava recepte. “Pārgriežu uz pusēm, izņemu sēklotni un tad izveidojušos silīti piepildu ar maltu gaļu un citām piedevām. Pēc cepšanas ķirbim šķiedras dalās un veido tādus kā spageti,” viņa skaidro. Ēdiens ir ne tikai garšīgs, bet arī veselīgs. Kailsēklu ķirbja sēklas ir bez apvalka. Tās var grauzdēt un ēst pie alus. “Tajās ir daudz vitamīnu. Bet sēklas ir mazliet citādas, jo liekas, ka tie ir izlobīti kodoli,” rekomendē E.Pundiņa.
Patisoni nav populāri, bet nav arī kaut kas neparasts. Zemniece tos marinē, kad dārzeņi sērkociņu kastītes lielumā. “Tad tie ir maigi un mīksti. Kad izaug tik lieli kā šķīvji, tad tur vairs nav nekā. Var vienīgi cept,” viņa uzskata. Audzēja arī sīkus salātus, ko var sēt jau martā. Iespējams, ka Alūksnes tirgū tos pirktu. Bet tad katru dienu būtu jābrauc pārdot, un tas pagaidām nav iespējams.
Viss viņiem padodas
Dēls Jānis, meitas Anda un Velga dzīvo Jaunannā. Mazbērni mācās pamatskolas 3.un 5.klasē. Mārcim patīk lauksaimniecības tehnika, bet tāpat saista dators. Līga mācās arī mūzikas skolā, dzied un dejo. “Viss viņiem labi padodas, tāpēc nevar zināt, par ko kļūs. Un par mazāko – pusotru gadu veco mazmeitu – spriest vēl nevar. Viņai patīk dzīvnieki. Kad ieiet kūtī, tad bez asarām nevar dabūt ārā. Vectēvs baida – pagaidi vien, kad liks slaukt,” stāsta vecmāmiņa. Viņa pieļauj, ka ir lielāka optimiste nekā citi, jo uzskata – nebūs slikti. Dzīvosim! Nāks jauna paaudze, un būs labāk.
