Bieži vien intervijās cilvēkiem, kas ilgāku laiku nav bijuši Alūksnē jautājām, kā patīk pilsēta, vai tā ir pārvērtusies.
Bieži vien intervijās cilvēkiem, kas ilgāku laiku nav bijuši Alūksnē jautājām, kā patīk pilsēta, vai tā ir pārvērtusies. Un atzīšos, ka ir patīkami dzirdēt pozitīvas atbildes. Dzīvojot tepat, tā vien šķiet, ka nekas īpašs nenotiek. Dzirdam, ka kāds kaut ko būvē, sakopj, un tas priecē. Skumji, ka joprojām ir cilvēki, kas cenšas demolēt un lauzt visu.
Es biju patīkami pārsteigta, kad pēc nedēļu ilgas prombūtnes redzēju daudzas pārmaiņas. Ir uzstādītas jaunas ceļa zīmes, nogriezti krūmi, salabotas ielas. Prieks, ka cilvēki rūpējas par pilsētu.
Nedēļu pavadīju citā Latvijas pilsētā, kas ir daudz lielāka par Alūksni. Tajā nebiju bijusi apmēram mēnesi, bet krasas pārmaiņas neievēroju. Domāju, ka gan jau arī tur cilvēki rūpējas par pilsētu, tomēr man prieks, ka Alūksnē tas ir vairāk redzams. Pilsētas izskats liek domāt, ka pavisam drīz straujāk sāks dzeltēt un birt koku lapas. Sētniekiem sāksies lielais darba cēliens. Ir jauki vērot, ka ne tikai viņus uztrauc krāsaino rudens lapu problēma, bet arī citi steidz tīrīt savu māju pagalmus.
Gribas aicināt visus neatkarīgi no tā, vai mēs dzīvojam Alūksnē vai kādā no rajona pagastiem, atvēlēt laiku rudens darbiem ne tikai savā dārzā, bet arī pagalmā. Zinu, ka daudzos pagastos un arī pilsētā rudeņos un pavasaros rīko apkārtnes sakopšanas talkas. Tāpēc būtu jauki, ja tajās piedalītos ne tikai daži aktīvisti, bet visi, kam rūp savas mājas, pagasta un pilsētas izskats. Un es domāju, ka šādu cilvēku ir daudz. Nez vai atradīsies kāds, kurš apgalvos, ka labāk brien cauri lapu kaudzei, nevis pa tīri iztīrītu taciņu vai ietvi.
