Uz galda – balta papīra lapa. Sākot rakstīt, katrs zina, ko grib teikt, un cenšas to darīt glīti. Tomēr doma ir ātrāka, tāpēc roka nespēj tikt tai līdzi.
Uz galda – balta papīra lapa. Sākot rakstīt, katrs zina, ko grib teikt, un cenšas to darīt glīti. Tomēr doma ir ātrāka, tāpēc roka nespēj tikt tai līdzi. Burti kļūst ķeburaini, rindiņa tiecas augšup vai slīd uz leju. Ko padarīsi?
Rokrakstu un, kā apgalvo grafologi, raksturu nenoslēpsi. Tomēr pat ar trūkumiem ar roku rakstīta vēstule vai apsveikums ir mīļāks. Var iedomāties rakstītāju un saprotoši pasmaidīt, jo nav jābūt speciālistam, lai justu vārdu “noskaņojumu”.
“Pētot rokrakstus, es skatu cilvēku it kā sejā. Ir taču sejas, kas mums patīk, kas mazāk patīk un kas nepatīk. Tāpat ir ar rokrakstiem. Ja cilvēkam ir šaurs interešu loks, tas atspoguļojas arī rokrakstā, kas vienkārši ir neinteresants. Garīgi bagātiem, talantīgiem cilvēkiem rokrakstā jūtams lidojums,” atzinis grafologs Arvīds Plaudis. Viņš ir starp pieciem cilvēkiem Latvijā, ko var saukt par šīs zinātnes speciālistiem. Tomēr viedoklis par rokraksta saistību ar raksturu droši vien ir katram.
Atgādina lidošanu izplatījumā
Dzejniece Kornēlija Apškrūma apšauba, vai tik tieši var saistīt šīs lietas. “Man vēstules un kartītes rakstīja ārsts un literāts. Ļoti inteliģents un erudīts cilvēks, bet rokraksts bija haotisks un nesalasāms. Tas atgādina lidošanu izplatījumā. Pazīstu gleznotāju, kas studējis arhitektūru, tāpēc liekas, ka viņam vajadzētu būt perfektam rokrakstam. Īstenība ir cita. Lai izlasītu viņa rakstīto, ir vajadzīga prasme atšifrēt,” stāsta viņa. Tiesa, draudzenei ar filoloģes izglītību rokraksts ir glīts, pedantiski kārtīgs, tātad atbilst viņas būtībai. Toties citai draudzenei – gleznotājai – rokraksts kā jau rokraksts, nekā īpaša, bet var saskatīt māksliniecisku ievirzi. K.Apškrūma secina, ka sakritības starp rokrakstu un raksturu “nav pilnīgi drošas”.
Alūksnes mākslas skolas direktora vietniece Anita Vēliņa domā, ka līdzīgi rokraksti neliecina, ka arī cilvēki tādi ir. Rokraksta veidošanos nosaka vairāki faktori, varbūt kādam palīdzējis skolotājs vai bijusi kāda cita ietekme. Turklāt gadu gaitā rokraksts mainās tāpat kā raksturs. “Manuprāt, nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus, bet man nav viedokļa par grafoloģiju. Bieži vien slavenu mākslinieku un dzejnieku rokraksti ir briesmīgi, bet viņi nebūt nav haotiski cilvēki. Varbūt nesaprotamu rokrakstu var skaidrot tā, ka viņu domas skrien ātrāk nekā roka spēj pierakstīt. Nekādā gadījumā negribu apgalvot, ka cilvēki ar kaligrāfisku rokrakstu ir izteikti kārtīgi. Tā nevar vērtēt!” uzskata A.Vēliņa.
Atspoguļo psiholoģisko stāvokli
Jāatzīst, ka mans rokraksts ir briesmīgs, bet K.Apškrūmai tas ir ļoti skaists. Tomēr tā nebūt neesot vienmēr. “Kad rakstu dzejoļu uzmetumus un vairākas reizes laboju, tad pēc mēneša nevaru atšifrēt, ko esmu uzrakstījusi. Iedvesmas brīdī kaut ko tikai uzķeksēju, tāpēc rokraksts ir vienkārši briesmīgs. Kas nav redzējis, nemūžam neticētu, ka tas ir iespējams,” atklāj dzejniece.
Viņa spriež, ka rokraksts varētu atspoguļot cilvēka psiholoģisko stāvokli tajā brīdi. Lai arī kāds tas būtu, datora glītie burti nevar aizstāt rokraksta personisko pievilcību un burvību. “Ja nav laika, tad var uzrakstīt tikai dažas rindiņas, bet nekādā gadījumā ar datoru! Visur nevajag iesaistīt tehniku. Jau tā cilvēku attiecībās ir zudusi sirsnība, tāpēc labāk apsveikumu sūtīt kaut nesalasāmā rokrakstā,” ir pārliecināta K.Apškrūma.
Paraksts ir dvēseles karogs
Tā apgalvo A.Plaudis, piebilstot – ja vien tā autors ir karognesējs. Parasti rakstītājs parakstā izsaka savas ilgas, ieceres, godkāres diktētos sapņus un to, kāds viņš gribētu būt. Ķīniešu grafologi uzskata, ka cilvēka paraksts var veicināt viņa labklājību. Neesot ieteicams savu parakstu pasvītrot ar atpakaļejošām, uz leju vērstām līnijām. Saskaņā ar rokrakstu pētnieku viedokli tas liecinot par kavēšanos pagātnē un pesimismu.
“Parasti pie paraksta piestrādā mākslinieki. Viņi vēlas, lai tas būtu interesants un savdabīgs, jo to atstāj sava darba stūrītī,” uzskata A.Vēliņa. Alūksnes zonālajā valsts arhīvā ir Ojāra Vācieša, bijušā aizsardzības ministra Valda Ģirta Kristovska, Ates muzeja dibinātāja Viktora Ķirpa un citu pazīstamu cilvēku parakstu paraugi. “Mums bija rokrakstu izstāde, bet tagad pamazām vācam pašvaldību vadītāju un dažādu cilvēku parakstus. Manuprāt, paraksti ir interesantāki nekā rokraksti. Piemēram, uzvārds ir Ozols, bet parakstā no Ozola nekā vairs nav…” secina arhīva direktore Solvita Jermacāne.
Cik cilvēku, tik rokrakstu
Viņas darba pienākumos neietilpst rokrakstu pētīšana. Lai gan būtu interesanti, tam neatliek laika. Tomēr gribot negribot ir nepārtraukti jālasa dažādi ar roku rakstīti dokumenti. “Cik cilvēku, tik rokrakstu. Mums ir rokraksti no 1945.gada līdz astoņdesmitajiem gadiem, jo vēlāk vairāk izmantoja rakstāmmašīnas un datorus. Kolhozu sapulču protokoli ir ar roku rakstīti, kāds nu kuram bijis tas rokraksts… Izlasīt, protams, ir grūti,” uzsver Solvita. Viņa rāda nesalasāmu ārsta rokrakstu un atzīst, ka šajā profesijā strādājošiem tas ir diezgan raksturīgi. Tāpat iespējams atšķirt izglītota un neizglītota cilvēka rakstīto, par ko liecina arī gramatiskas kļūdas. Var arī noteikt, ja rakstītājs ir gados vecs cilvēks vai skolēns.
“Glīti uzrakstīts teksts man saistās ar pirmās brīvvalsts laiku. Tāds sastopams galvenokārt skolu dokumentos. Manuprāt, tagad tā neraksta,” uzskata S.Jermacāne. Viņa domā, ka būtu interesanti pētīt pazīstamu cilvēku rokrakstus. Var arī otrādi – izvēlēties kādu rokrakstu un noskaidrot, kam tas pieder. Izrādās, ka ar roku rakstītais saglabājas ilgāk nekā rakstāmmašīnu teksti, jo ķīmisko zīmuļu un tintes burti saglabājas un neizzūd kā rakstāmmašīnu lentes krāsa.
Var mēģināt un kļūdīties
Ideja par rokraksta un rakstura sakritību izteikta jau antīkajā pasaulē. Ir zināms, ka romiešu imperators Nerons pēc kāda virsnieka rokraksta atzinis, ka tas nav uzticams. Pa īstam rokrakstu izpētei pievērsies abats Mišons 19.gadsimta beigās. Viņš izpētījis tūkstošiem rokrakstu un secinājis, ka ikviena pazīme rokrakstā atbilst konkrētai rakstura īpašībai. Tomēr nesen tūkstošiem gadu senā zinātne – grafoloģija – piedzīvojusi visai sāpīgu izgāšanos. Trīs grafologi dažādi skaidrojuši veiksmīgā uzņēmēja Bila Geita rokrakstu, atzīstot viņu par “nepacietīgu neveiksminieku”, “spējīgu zibenīgi reaģēt uz pārmaiņām” un “riskantā situācijā nonākušu politiķi”.
A.Plaudis atzīst, ka ir nianses, pēc kurām viņš spēj pilnīgi droši noteikt cilvēka raksturu. Ir gadījies to darīt ar pārliecību, bet citreiz nākas teikt: es tā domāju, bet varu kļūdīties. Neviens neapšauba, ka nav divu vienādu rokrakstu tāpat kā nav vienādu cilvēku. Pēc vairāk nekā 300 rokraksta iezīmēm grafologi spēj noteikt cilvēka raksturīgu iezīmju gammu: radošās spējas, sirsnīgumu, ambīcijas, melīgumu, nervozitāti un spēju iekļauties komandā. Šos paņēmienus var izmantot ikviens, lai mēģinātu atšifrēt savu vai kāda cita rakstura īpašību.
* Grafoloģija ir mācība par to, kā rokraksts palīdz izprast cilvēka raksturu.
