Ziemeļaustrumu slimokases dalībnieku sanāksmē, kurā piedalījās veselības ministrs Rinalds Muciņš, sprieda par ārstniecības iestāžu pārveidošanu kādā no uzņēmējdarbības formām.
Ziemeļaustrumu slimokases dalībnieku sanāksmē, kurā piedalījās veselības ministrs Rinalds Muciņš, sprieda par ārstniecības iestāžu pārveidošanu kādā no uzņēmējdarbības formām. Atbilstoši komerclikumam tas jāizdara līdz 1.novembrim.
“Ministrs atzīst, ka jāizvēlas efektīvāka darbības forma. Paredzams, ka valsts ārstniecības iestādes pārveidos par aģentūrām, bet pašvaldību slimnīcas – par komercsabiedrībām jeb sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Galvenais, lai reorganizācija nepasliktinātu iedzīvotāju veselības aprūpi. Iespējams, ka reorganizācija veidos vienu slimokasi ar spēcīgām reģionālām struktūrām. Ja būs divu līmeņu pašvaldības, tad slimokases varētu būt arī otrā līmeņa pašvaldību struktūras. Tiesa, ministrs uzskata, ka nevajadzētu būt tā, ka finanses piešķir valsts, bet funkcijas izpilda pašvaldība, bet tā ir arī izglītībā,” stāsta Ziemeļaustrumu slimokases pilnvarotā Alūksnes rajonā Gunta Ļuļe.
Sanāksmes dalībnieki diskutēja par deficītu kompensējamo medikamentu apmaksā. Šobrīd deficīts ir apmēram 220 000 latu, kas pārtērēti pirmajā pusgadā. Tā ir apmēram viena mēneša kompensāciju summa. Valdības sagatavotajos budžeta grozījumos šim gadam veselības aprūpei papildus paredzēti divi miljoni latu, lai varētu segt deficītu par kompensējamiem medikamentiem. Tas nozīmē, ka šogad tie būs pieejami visiem.
“Veselības ministrs brīdināja, ka turpmāk šajā jautājumā iespējami nepopulāri lēmumi, jo pagaidām notiek diskusijas par nākamā gada budžetu. Var gadīties, ka kompensējamos medikamentus svītro no saraksta vai arī samazina to apmaksas procentus. Pašlaik ārsti izraksta receptes ar diferencētu samaksu – 50 līdz 75 procentu atlaidi, ko pēc tam aptiekām apmaksā slimokase,” komentē G.Ļuļe.
R.Muciņš domā, ka kadru politika ārstniecības iestādēs risināma, samazinot prasības par darba kvalitāti vai arī palielinot speciālistu ieinteresētību strādāt ārpus Rīgas un lielajām pilsētām. Valsts varētu maksāt stipendiju jaunajiem speciālistiem, kas studē ar pašvaldību nosūtījumiem. Tas būtu garants viņu nosūtīšanai darbā rajonu ārstniecības iestādēs.
“Esmu gatavs palīdzēt pašvaldībām un domāju, ka tās ir gatavas palīdzēt man ar padomu,” sanāksmē teica veselības ministrs. Viņš norāda, ka nepieciešams palielināt neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu un brigāžu skaitu. To darbības koordinēšanai veidojams vienots dispečerdienests.
