Neticību un noraidošu attieksmi pret administratīvi teritoriālo reformu apliecina Alūksnes rajona pašvaldību vadītāji.
Neticību un noraidošu attieksmi pret administratīvi teritoriālo reformu apliecina Alūksnes rajona pašvaldību vadītāji. Iespējams, ka tāpēc Latvijas Pašvaldību savienības kongresā piedalījās apmēram puse pašvaldību vadītāju.
“Atbalstu kongresā teikto, ka administratīvi teritoriālās reformas ekonomiskā pamatojuma nav joprojām. Turklāt esam orientējušies, ka reforma notiks 2004.gadā. To paredz likums, taču tagad reformu vēlas sasteigt,” laikrakstam stāsta Trapenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Liberts.
Viņš nepiekrīt nevienam no piedāvātajiem reformas modeļiem. Taču izvēlas labāk 33, nevis 102 pašvaldību modeli, ja tas noteikti ir jādara. “102 pašvaldību iedalījums Alūksnes rajonā neko neuzlabos. Otrs modelis saglabā rajonu kā veselu vienību ar centru,” atzīst J.Liberts. Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Dandens šādā pasākumā piedalījās pirmo reizi, jo ir pirmo sasaukumu vada pagasta padomi. Arī viņš atbalsta variantu ar 33 pašvaldībām. “Gaujiena ir bijusi Apes un Smiltenes rajonā, arī Valkas apriņķī. Tagad iedzīvotāju aptaujā izteiktā vēlme pievienoties Smiltenei nav ņemta vērā,” secina V.Dandens. Nav atbildes arī, kā radīsies līdzekļu ekonomija, ja Alūksnes rajonu sadalīs divos novados un novada centrs būs Apē, kur nav nepieciešamā infrastruktūra.
Premjers Andris Bērziņš kongresā atzina, ka “galvenā bremze reformai” ir līdzekļu trūkums, jo neviens negrib pašvaldībām tos piešķirt. Tāpēc ir pieņemta rezolūcija, kas aicina valdību palielināt vienreizējo dotāciju pašvaldībām, kas apvienojas brīvprātīgi. Uzsvērts, ka izveidoto novadu ieņēmumi nedrīkst būt mazāki kā apvienoto pašvaldību budžeti.
