Šodien Latvijā pirmo reizi atceras Dzīvnieku aizsardzības dienu, kas notika ar akciju “Es negribu valkāt savu draugu!”. Tās mērķis ir veicināt sabiedrības atbalstu suņu un kaķu importa aizliegumam Latvijā un Eiropas Savienībā.
Šodien Latvijā pirmo reizi atceras Dzīvnieku aizsardzības dienu, kas notika ar akciju “Es negribu valkāt savu draugu!”. Tās mērķis ir veicināt sabiedrības atbalstu suņu un kaķu importa aizliegumam Latvijā un Eiropas Savienībā.
“Es nevaru atļauties nēsāt dabīgas kažokādas, tāpēc esmu arī pret to, lai citiem tās būtu. Grūti iedomāties, kā no suņa vai kaķa var izgatavot kažoku. Likumdošana ziemeļos atļauj medīt šīm tautām dažādus dzīvniekus izdzīvošanas nolūkā, viņi taču tos nekrāj. Ja tas domāts šādam nolūkam, tad to vēl var saprast. Ja to dara saprātīgi, tad protesti nav jārīko,” spriež Joanna Drikāne no Mālupes pagasta.
Alūksnietes Mērijas Ludvigas četrkājainajam draugam Susuram ir vairāk nekā 25 gadi. Sirmo sievieti visvairāk satraucis, ka pirms vairākiem gadiem Latvijā uz ielas ķēra un iemidzināja suņus un kaķus. “Cilvēki un bērni to atklāti redzēja. Dzīvnieki ir jāciena un jāmīl, un saimniekiem par viņiem jārūpējas. Par laimi, valdība šo nežēlīgo likumu atcēla,” saka M.Ludviga.
Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes valsts veterinārā inspektore Maija Drozdova atzīst, ka praksē nav nācies saskarties ar dzīvnieku nogalināšanu šādam nolūkam un ka tas viņai nav pieņemami.
Katru gadu kažoku ieguvei nogalina apmēram divus miljonus suņu un kaķu vai apmēram 5400 mājdzīvnieku dienā. Vienam mētelim ir nepieciešamas 24 kaķu vai 10 līdz 12 suņu ādas. Ja izmanto kucēnus, tad to skaits ir lielāks. Hroma sāļi, ko izmanto suņu un kaķu ādu apstrādei, nokļūst cilvēkā organismā. Pierādīts, ka hroms vecina vēža rašanos. Suņu un kaķu ādu un to izstrādājumu imports un pārdošana daudzās valstīs ir aizliegta.
