Alūksnes virsmežniecības darbinieki profesijas svētkus – Mežu darbinieku dienu – svinēja ceļojumā Ungārijā.
Alūksnes virsmežniecības darbinieki profesijas svētkus – Mežu darbinieku dienu – svinēja ceļojumā Ungārijā.
Viņi atzīst, ka brauciens bijis veiksmīgs, turklāt redzētais un izjustais ir labākā dāvana. Vienīgais trūkums bija lietainais laiks, kas parasti šajā valstī ir retums.
Peldas minerālūdens baseinos
Pirmā apstāšanās Ungārijā bija Miškoļcos ar Eiropā vienīgā klinšu minerālūdens baseina apmeklējumu Topoļcos. “Valstī ir vairāk nekā 500 minerālūdens baseinu. Pati nevienu neizmēģināju, jo biju saaukstējusies, bet citiem pēc divām diennaktīm autobusā tā bija laba relaksācija. Ūdens ir dziedniecisks,” stāsta Alūksnes virsmežniecības vecākā inspektore juridiskajos jautājumos Inita Vērse. Ir daudz cilvēku, kas uz Ungāriju brauc uzlabot veselību un atpūsties minerālūdens baseinos. Budapeštā baseinu komplekss “Sečeni” ir arī.
Lielākajā Viduseiropas ezerā (apmēram 600 kvadrātkilometru) Balatonā alūksnieši neriskēja peldēties, jo laiks bija diezgan vēss. Viena ekskursante pamērcēja kājas. Inita bija lasījusi, ka tajā ir skaists ūdens, kas laistās dažādās krāsās. Acīmredzot lietainā diena to vērta it kā netīru.
“Mūsu ceļojuma maršrutā bija arī slavenais kūrorts Hevizs, kur atrodas lielākais karstais ezers zem klajas debess. Tajā ūdens temperatūra ir 28 līdz 38 grādi visu gadu, un to, protams, izmantoja daudzi,” akcentē I.Vērse. Gaisa temperatūra bija apmēram 10 grādu.
Degustē dabīgos vīnus
Egerā ir vīna degustācijas pagrabi. Tie izvietoti apkārt lielam pagalmam, un katram ir savs numurs. Alūksniešiem bija ieteikts 17.pagrabs, kur esot garšīgākie vīni.
“Lai gan vīnogas ir augušas vienā vietā, tomēr vīns ir gatavots atšķirīgi. Katrs zemnieks audzē un novāc vīnogas, gatavo vīnus un pārdod tūristiem. Ungāri ir viesmīlīgi. Viena pagraba saimniece prata arī latviski,” komentē I.Vērse. Vīnu nosaukumi parasti ir atbilstoši vietai, kur audzētas vīnogas. Pēc ieteikuma Inita degustēja vīnu “Medina” un secināja, ka vienā pagrabā tas ir saldāks nekā citos.
Galvaspilsētā ekskursantiem bija iespēja redzēt arī vīna ražošanas procesu. 20 metrus zem zemes ir pagrabs ar 250 metru garām ejām. Staigājot pa tām, varēja dzirdēt arī “Jūriņ’ prasa smalku tīklu”, ko droši vien dziedāja kāda cita latviešu tūristu grupa.
“Tas bija viens no lielākajiem pagrabiem, kur mucās un baseinos vīnu raudzē ģimenes uzņēmums. Tajā gatavo augstas kvalitātes produkciju,” stāsta Inita. Gide apgalvojusi, ka no viena baseina varētu uzcienāt stadiona apmeklētājus, katram dodot vienu litru vīna.Ceļojuma dalībnieki tagad prot pareizi degustēt vīnus. Viņi baudīja astoņas šķirnes, arī jaunāko vīnu, kas vēl nav pārdošanā.
Pārsteidz senā arhitektūra
Ungārijas galvaspilsētu dēvē par austrumu Parīzi un atzīst par vienu no krāšņākajām lielpilsētām pasaulē. Inita visvairāk ir sajūsmināta par Budapeštas arhitektūru, it sevišķi par pasakainajām pilīm. Tās un cietokšņi saglabāti un restaurēti, kādi tie bijuši. Tagad šajās ēkās ir galvenokārt muzeji. Ceļotāji redzēja arī romiešu amfiteātra drupas. Ungārijas galvaspilsētā ir skaistākā parlamenta ēka.
“Tā ir grandioza – 268 metrus gara. Parlamentā ir 700 telpu. Kad to redzējām, iedomājāmies Saeimas ēku,” salīdzina Inita. Latvijas simbols ir Brīvības piemineklis, bet Budapeštā ir Varoņu laukums, kur Ungārijas valdnieku skulptūrās veido valsts vēsturi.
“Interesanti, ka tur 12.gadsimtā bijusi Zaķu sala, kas pārdēvēta Margaritas vārdā. Tā ir iecienīta atpūtas vieta,” saka I.Vērse.
Braucot pa Donavu ar kuģi, redzējām pilsētas panorāmu. Plūdu vairs nebija, bet lietus gāžu laikā ūdens līmenis upē paaugstinājies par deviņiem metriem. Tas nozīmē, ka vēl pēc viena metra kāpuma tā būtu applūdinājusi pilsētu.
Suvenīri ir izšuvumi un balzams
Vīns, skaisti izšuvumi un balzams ir iecienītākie suvenīri, ko mājās pārved no šīs valsts. Balzama “Zwack Unicum” nosaukumā ir ietverts tā autora vārds un vienreizība. “Kad karalis pirmo reizi baudīja šo dzērienu, viņš atzina, ka tas ir unikāls. Tā recepti nevienam neizpauž, un tā glabājas Ungārijas nacionālajā bankā,” klāsta I.Vērse. Viņa pārvedusi mājās apaļu pudeli ar sarkana krusta attēlu, ar ko ungāri lepojas. I.Vērse atzīst, ka “Zwack Unicum” nav tik garšīgs kā Latvijas “Melnais balzams”.
Gide stāstījusi, ka ungāri ciemos dodas ar šampanieti. To lieto arī svētkos, bet vīnu, atšķaidot ar ūdeni vai minerālūdeni, dzer katrā ēdienreizē.
