Ftiziatre Ināra Dukule neslēpj, ka poliklīnika ir viņas otrās mājas. Viņa poliklīnikā ir kā labais gariņš.
Ftiziatre Ināra Dukule neslēpj, ka poliklīnika ir viņas otrās mājas. Viņa poliklīnikā ir kā labais gariņš.
“1969.gada oktobrī Alūksnē izveidoja fluorogrāfa kabinetu. Vienubrīd izmantojām pārnēsājamo fluorogrāfa aparātu un kopā ar ginekologu, okulistu braucām pa pagastiem. Vairāk nekā 80 procentiem pacientu regulāri tika veikti izmeklējumi, bet tagad to skaits nav tik liels. Kad pirms astoņiem gadiem likvidēja Alūksnes tuberkulozes slimnīcu, ftiziatra kabinetu iekārtoja poliklīnikā,” atminas I.Dukule.
Viņai patīk strādāt poliklīnikā, lai arī darbs nav viegls, jo tuberkulozes slimnieki bieži vien ir dzērāji un tādi, kas iznākuši no apcietinājuma vietām. “Ir grūti pateikt, kur smeļos enerģiju, lai to visu izturētu. No rītiem vingroju. Man ir dārzs, kurā labprāt strādāju. 2006.gadā man paliks 70 gadu un, lai strādātu, vajadzēs atkārtoti kārtot sertifikāciju. Nezinu gan, vai es to darīšu,” norāda daktere.
Viņa uzskata, ka poliklīnikā ir jauks darba kolektīvs. I.Dukule labi saprotas ar katru kolēģi.
“Poliklīnika ir manas otrās mājas. Ir gandarījums, ka kolektīvam ir izveidojušās savas tradīcijas, piemēram, Ziemassvētkos. Pagājušajā gadā Ziemassvētkus svinējām atpūtas klubā “Jolanta”. Reizēm braucam pie kāda kolēģa uz dārza svētkiem,” saka I.Dukule.
