Gulbenes rajona tiesā 24.oktobrī sāka skatīt Alūksnes bijušā sevišķi svarīgo lietu inspektora, policijas majora Andreja Poļakova krimināllietu apsūdzībā par kukuļņemšanu, nopratināts kā tiesājamais, viņš savu vainu neatzina.
Gulbenes rajona tiesā 24.oktobrī sāka skatīt Alūksnes bijušā sevišķi svarīgo lietu inspektora, policijas majora Andreja Poļakova krimināllietu apsūdzībā par kukuļņemšanu, nopratināts kā tiesājamais, viņš savu vainu neatzina.
Ceturtdien Vidzemes tiesu apgabala prokurore Ārija Jurkovska nolasīja apsūdzības rakstu, kurā uzsvērts – A.Poļakovs pieņēmis kukuli, būdams valsts amatpersona. Līdz ar to viņš ir izmantojis dienesta stāvokli. Turklāt A.Poļakovs arī izpaudis dienesta noslēpumu.
44 gadus vecais A.Poļakovs pauda tiesai, ka neatzīst savu vainu inkriminētajos noziegumos, tāpēc tiesnese Gunta Gulbinska nolēma vispirms nopratināt galveno liecinieku – 37 gadus veco Jāni K. -, bet pēc tam tiesājamo.
Pārstāja maksāt “jumtam”, sāka – policistam
Jānis K. pastāstīja, ka A.Poļakovs (ar kuru pazīšanās ilgst jau apmēram 20 gadus, abi kopā sportojuši) ilgstoši ņēmis no viņa kukuļus.
Pirms diviem gadiem Jānim K. bijušas nepatikšanas ar kādu meža īpašnieku par nocirstajiem kokiem. A.Poļakova darba kabinetā lieta tikusi nokārtota par labu Jānim K. Vēlāk pateicībā par to viņš A.Poļakovam samaksājis apmēram 160 latus. Tā draudzīgi abi šķīrušies līdz nākamajai reizei, kad atkal Jānim K. bija problēmas.
“Pagājušajā gadā vērsos pie Andreja pēc palīdzības. Man naudu prasīja “jumts” – katru mēnesi 100 latus. Andrejs solīja nokārtot. Tad vairs netiku traucēts. Palika noruna, ka nemaksāšu viņiem (“jumtam”), bet maksāšu Andrejam,” stāstīja Jānis K. Viņš tiesai apgalvoja, ka kopumā A.Poļakovam kukuļos samaksājis apmēram 500 latu. A.Poļakovs Jānim K. skaidrojis, ka policijā visi ņem kukuļus. Turklāt A.Poļakovam esot maza alga.
Policists informē par “stukaču” izolatorā
Pagājušā gada decembrī Jānim K. ierosināta krimināllieta par nelikumīgu koku ciršanu mežā. Viņš atkal meklējis A.Poļakova palīdzību.
“Andrejs izstāstīja, kas man jārunā policijā, kādi paskaidrojumi jāsniedz,” stāstīja Jānis K. A.Poļakovs arī informējis viņu, ka, atrodoties īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, Jānim K. nav jārunā nekas lieks, jo tur būšot “stukačs”. Vēlreiz A.Poļakovs solījis visu nokārtot, bet par to pirms ieiešanas policijā Jānim K. esot jāsamaksā A.Poļakovam 100 latu un tikpat pēc iznākšanas ārā. A.Poļakovs pieminējis sarunā ar Jāni K. kādu citu gadījumu, kad kādam vīrietim palīdzējis tikt sveikā cauri no ierosinātās krimināllietas par nelikumīgu koku ciršanu. Jānim K. nebijis naudas, ko samaksāt A.Poļakovam. Turklāt viņš iedomājies, ka, sadarbojoties ar policiju, varētu saņemt mīkstāku sodu par savu nodarījumu. Viņš 7.februārī piezvanījis Alūksnes kriminālpolicijas priekšnieka vietniecei Zigrīdai Sinātei un pastāstījis, ka A.Poļakovs no viņa izspiež naudu. Tovakar Alūksnes rajona prokuratūras virsprokurors Vilnis Sliņķis, konsultējoties ar ģenerālprokuratūras darbiniekiem, saviem kolēģiem, sadarbībā ar drošības policiju sāka organizēt “operatīvo eksperimentu” A.Poļakova aizturēšanai ar iezīmētu 100 latu naudas kukuli.
Abiem tiekoties, lietots alkohols
A.Poļakovs, pratināts kā tiesājamais, klāstīja, ka nekādu palīdzību Jānim K. nav solījis un šajā sakarā naudu nav prasījis. Taču kāds Jāņa K. un A.Poļakova kopīgs paziņa žēlojies, ka Jānis K. viņam ir parādā naudu. A.Poļakovs kļuvis par starpnieku sveša parāda atgūšanā. Reizēm abi tikušies, gandrīz vienmēr tad kopīgi lietots alkohols.
A.Poļakovs arī vairākkārt tiesas sēdes laikā lika saprast, ka kļuvis par skaudības upuri darba kolektīvā.
“Nostrādāto ilgo gadu laikā (A.Poļakovs ir policists no 1979.gada) esmu praktiski invalīds. Es neatceros, kas bija aizvakar, kā es varu atcerēties, kas bijis gadu atpakaļ,” tiesai teica A.Poļakovs, kad viņam lūdza pastāstīt tuvāk par atsevišķām apsūdzības epizodēm.
Tiesa noklausījās arī drošības policijas Valmieras reģionālās nodaļas darbinieka Vitālija Vilciņa un Bauskas rajona prokuratūras virsprokurora Zinta Mickeviča liecības.
Policists aizturēšanas brīdī bēg
Z.Mickevičs un V.Vilciņš pastāstīja, ka A.Poļakovs pēc aizturēšanas bēdzis no drošības policijas kabineta. Nācies viņam skriet pakaļ un uzlikt roku dzelžus.
V.Sliņķis un Z.Mickevičs liecināja, ka A.Poļakovs, jau būdams aizturēts, kādam pieaicinātajam draudu formā teicis zvanīt konkrētai personai, kas jāinformē, ka A.Poļakovs naudu no Jāņa K. ņēmis priekš viņa.
Savukārt tiesājamā aizstāvis Juris Močuļskis aizrādīja virsprokuroram V.Sliņķim, ka tas “veicināja likumpārkāpumu”, jo mudinājis Jāni K. dot kukuli A.Poļakovam. Pēc J.Močuļska domām, šajā konkrētajā situācijā bija jāierosina dienesta izmeklēšana, nevis jāorganizē “operatīvais eksperiments”. Kritizē policijas darba stilu
Piektdien tiesā pēc tiesājamā lūguma uzaicinātie liecinieki pastāstīja par negatīvām tendencēm darba stilā Alūksnes policijā.
Alūksnes policijas izziņas dienesta vadītāja Leontīne Miķelsone pastāstīja, ka A.Poļakovam ilgstoši bijušas naidīgas attiecības ar kādu kolēģi. Viņa informēja, ka zinot vairākus gadījumus, kad par veiksmīgi atklātām krimināllietām mežu nelikumīgā ciršanā kriminālpolicijā saņemtas prēmijas no cietušajiem. Taču šajās prēmijās kolēģi nav dalījušies, piemēram, ar izziņas dienesta darbiniekiem.
Tiesnese Gunta Gulbinska jautāja L.Miķelsonei, vai “varbūt tāpēc ir sliktas attiecības (policijā), ka vieni dabū prēmijas no cietušajiem, bet citi ne”. L.Miķelsone atbildēja noraidoši.
Savukārt kāds bijušais Alūksnes policijas darbinieks tiesā pastāstīja, ka A.Poļakovs izjutis kolektīvā pret sevi vērstu nepatiku tāpēc, ka pēc tautības ir krievs. Viņš arī kritizēja profesionalitātes trūkumu Alūksnes kriminālpolicijā, kur strādā cilvēki bez speciālās izglītības. Viņi apskauduši juridiski izglītoto A.Poļakovu.
Gribējis pāriet darbā robežsardzē
Pirmdien tiesā, pārbaudot rakstiskos pierādījumus lietā, nolasīja A.Poļakovam doto bijušās darbavietas raksturojumu. Tajā teikts, ka viņš darba laikā saņēmis 40 atzinības, bet reiz rājienu par darba kavēšanu. Pēdējā laikā izteicis neapmierinātību ar atalgojumu, izrādījis interesi par iespēju pāriet darbā robežsardzē.
Prokurore Ā.Jurkovska tiesu debatēs A.Poļakovam prasīja četrus gadus cietumsoda ar mantas konfiskāciju. Viņa izvirzīto apsūdzību uzturēja pilnā mērā un prasīja viņam piespriest četrus gadus cietumsoda ar mantas konfiskāciju. Ā.Jurkovska uzsvēra, ka šajā lietā nesaskata ne vainu mīkstinošus, ne pastiprinošus apstākļus.
Savukārt A.Poļakova aizstāvis Juris Močuļskis pauda, ka šajā lietā nebūt ne viss “tik gludi un saprotami ir noticis”. Neesot skaidri nozieguma motīvi. Turklāt liecības, uz kurām balstās apsūdzība, pēc J.Močuļska domām, ir nekvalitatīvas, “bet šaubas jāvērtē par labu apsūdzētajam”. Viņš norādīja uz, viņaprāt, procesuāliem pārkāpumiem, noteiktas kārtības neievērošanu, organizējot operatīvo eksperimentu attiecībā uz A.Poļakovu. “Jāvadās tikai no likumā noteiktajām normām, citādi varam atgriezties akmens laikmetā, kur visu izšķīra vara vai kāda norādījumi,” teica J.Močuļskis. Viņš pauda, ka “A.Poļakova darbībās nav nozieguma sastāva”, līdz ar to advokāts lūdza tiesājamo attaisnot.
A.Poļakovs pēdējā vārdā teica, ka jūtas vainīgs pret sevi, savu ģimeni, jo bijis jādomā, ar ko draudzējas. Viņš jūtoties vainīgs “par tiem murgiem”, kādiem Alūksnē par A.Poļakovu “tic 99 procenti cilvēku”. “Biedē nevis sods, bet cilvēku attieksme. Kā staigāšu pa ielām, kā dzīvošu tālāk? Ko esmu ieguvis? Neko,” teica A.Poļakovs. Viņš pauda bažas par to, kā dzīvos viņa ģimene, kas pārtiekot tikai no 30 latiem, ko mēnesī pelna sieva, strādājot tirgū.
A.Poļakovs uzsvēra, ka cietums viņu nepadarīs labāku. Sākumā apcietinājuma laikā Valmieras cietumā A.Poļakovs bijis vienā kamerā ar slepkavu, ar recidīvistu, ar pusaudzi, kaut gan, pēc A.Poļakova domām, viņam kā policistam apcietinājumā kamerā bija jābūt vienam. Tagad centrālcietumā A.Poļakovs ir kamerā “kopā ar visiem”. Viņš sūdzējās par slikto veselības stāvokli un pauda, ka nepiekrīt uzskatam, ka var ārstēties arī cietumā. “Tur var iegūt jaunas slimības – HIV un citas,” teica A.Poļakovs.
Piespriež trīs gadus cietumā
Tiesas pasludinātajā spriedumā A.Poļakovam par kukuļņemšanu noteikts trīs gadus pavadīt cietumā, konfiscējot mantu. Soda izciešanas sākums noteikts slēgta tipa cietumā. Paredzēts arī, ka izciešamajā sodā jāieskaita laiks, ko viņš jau ir pavadījis apcietinājumā. Tie ir deviņi mēneši.
Tiesa neatzina par pierādītu A.Poļakova vainu viņam inkriminētajā ilgstošajā kukuļu pieprasīšanā, taču atzina, ka pierādīta ir viņa vaina pēdējā epizodē – 100 latu (iezīmētu naudas zīmju) kukuļa saņemšanā.
A.Poļakovs atzīts par vainīgu arī dienesta noslēpumu atklāšanā, jo tādējādi ir pārkāpis paša parakstīto saistībrakstu. Šo pārkāpumu apstiprina audioieraksts kukuļa nodošanas brīdī A.Poļakovam (policists aizdomās turamajai personai dod padomus, kā jāuzvedas policijā, lai izvairītos no atbildības).
Tiesnese G.Gulbinska spriedumā akcentēja, ka ņem vērā tiesājamā bijušās darbavietas raksturojumu, kā arī tiesājamā veselības stāvokli. A.Poļakova un atsevišķu liecinieku pausto par viņa naidīgajām attiecībām ar dažiem kolēģiem policijā tiesa nenoliedza kā reālu iespēju, taču uzsvēra, ka tas nemaina lietas būtību.
***
Alūksnes rajona policijas pārvaldes sevišķi svarīgo lietu inspektoru A.Poļakovu drošības policija ar 100 latu kukuli kabatā aizturēja 8.februāra rītā ceļā uz darbu. Šo naudu un vēlāk vēl 100 latu viņš pieprasījis kādam rajona iedzīvotājam kā maksu par krimināllietas izbeigšanu pret viņu. Kukuļa nodošanas brīdis fiksēts diktofona ierakstā.
Pirmstiesas izmeklēšanas laiku A.Poļakovs pavadījis apcietinājumā. Šajā laikā viņš no darba policijā atlaists un iesniedzis dokumentus pensijas saņemšanai. Likums paredz, ka par kukuļņemšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem ar mantas konfiskāciju.
