Romanovas šķirnes aitas ir piemērotas Latvijai.
Romanovas šķirnes aitas ir piemērotas Latvijai
Apes bioloģiskā zemnieku saimniecība “Stradiņi” ir vienīgā tuvākajā apkaimē, kurā audzē Romanovas šķirnes aitas. Pirms pieciem gadiem Jānis Oplucāns sāka audzēt piecas, bet tagad ganāmpulkā ir apmēram 300 aitas.
“Šīs rupjvilnas gaļas – kažokādu šķirnes aitas ir auglīgākās pasaulē. Aitu mātes meklējas gandrīz visu gadu, tāpēc divos gados tām var būt pat trīs metieni. Turklāt šīm aitām dzimst vairāk jēru – trīs, četri, pat pieci. Arī man vienai aitai bija pieci jēri. Kažokāda tām ir viegla, plāna un silta pelēkā krāsā. Arī vilna ir citāda nekā Latvijas tumšgalvēm. Diemžēl tā nav pieprasīta, lai gan aitas var cirpt divas reizes gadā,” stāsta saimniecības īpašnieks Jānis Oplucāns.
Visauglīgākās pasaulē
Viņš šo šķirni izvēlējās, kad kādā žurnālā izlasīja, ka Romanovas aitām var būt pat deviņi jēri. Tas nozīmē, ka ātri iespējams pavairot un izveidot ganāmpulku. Šogad ganāmpulkā dzimuši jau 20 jēri, melni kā ogles, bet uz pieres un dažam arī citviet balti plankumi kā pupas ziedā. Tiem augot lielākiem, vilna pamazām kļūst pelēka. Jaunās aitas piedāvā pirkt, bet pagājušais rudens saimniecībā nav bijis veiksmīgs – daudzas palikušas nepārdotas. “Pirms tam visas izpirka, aizveda uz Valmieras un Cēsu rajona pusnaturālajām saimniecībām. Lai varētu saņemt hektārmaksājumus, ir vajadzīgs noteikts lopu skaits. Ceru, ka tagad – pavasarī – būs lielāka interese iegādāties aitas,” saka zemnieks.
Visveselīgākā gaļa
Diemžēl nav pastāvīga pieprasījuma pēc aitas gaļas, vilnas un kažokādām. Taču čaklo zāles plūcēju gaļu pamatoti uzskata par visveselīgāko mājdzīvnieku gaļu. Tā ir diētiskāka, jo gaļā nav tauku, kā arī raksturīgās piegaršas. Ģērēšanas un kautuves pakalpojumi ir dārgi, tāpēc J.Oplucāns vismaz pagaidām nedomā par šāda noieta tirgu. “Mēģināju gaļu vest un pārdot Rīgā. Protams, neviens negrib maksāt vairāk par bioloģiski audzētu produktu. Tomēr ir cilvēki, kuri vēlas iegādāties liesu aitas gaļu, tad arī pārdodu,” atzīst J.Oplucāns. No 800 dažādām augu sugām aitas izmanto vairāk nekā pusi. Šī īpašība tiek vērtēta kā aitu pieticība, bet patiesībā tā ir pamats aitu produkcijas daudzveidībai. Turklāt tā ar uzviju atgriežas dabā, palielinot augu skaitu aitu apdzīvotajās pļavās.
Peļņai vajadzīgi ieguldījumi
J.Oplucāns spriež, ka pirmie gadi aitkopībā bijuši smagi. Ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, lai izveidotu un audzētu tik lielu aitu ganāmpulku saimniecībā. Tagad ir iegādāts lietots traktors un tehnika lopbarības sagādei, tāpēc šogad varētu atlikt kaut kas arī peļņai. Saimniecībā ir vairāk nekā 50 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Protams, vajadzīgs daudz laika un darba, lai pabarotu tik daudz aitu. Turklāt bioloģiskajā saimniecībā ir jāievēro noteiktās prasības, tāpēc J.Oplucāns audzē graudus pats. No trim hektāriem nokultas 6-7 tonnas auzu. Ar šo daudzumu pietiek, lai nodrošinātu spēkbarību ziemas periodā. Igaunijā iegādāts graudu placinātājs, lai graudus varētu dot aitām. Apmēram 30 hektāri ganību tiek iežogotas ar elektrisko ganu. “Lielāku ganāmpulku nevar veidot, jo tad nepietiktu platību. Ir vajadzīgas ne tikai ganības, bet arī jāiegūst siens. Ziemā nepieciešami apmēram 250 ruloni. Jādod ir arī sāls. Jēriem – burkāni,” spriež zemnieks. Ziemas mēnešos vairums aitu izvietotas fermā Apes nomalē, bet vasarā visas ganās zemnieku saimniecībā pilsētas lauku teritorijā.
***
Fakti
Romanovas aitu šķirne izveidota Volgas ielejā Jaroslavļas apgabalā 19.gadsimtā.
Kad 9.-12.gadsimtā Latvijas teritorijā sāka turēt aitas, tās bija rupjvilnas ziemeļu īsastu aitas, tātad līdzīgas Romanovas šķirnes aitām.
Latvijas tumšgalves šķirne izveidota 1938.gadā no Zviedrijā un Anglijā iepirktām Oksfordšīras šķirnes aitām, kas krustotas ar vietējām aitām.
