Gulbenes rajona Rankas pamatskola ir viena no rajona vispārizglītojošām mācību iestādēm, kam trīs gadu laikā izstrādāts projekts.
Gulbenes rajona Rankas pamatskola ir viena no rajona vispārizglītojošām mācību iestādēm, kam trīs gadu laikā izstrādāts projekts, un saņemta Pasaules Bankas pozitīva atbilde par 87 888,17 latu piešķiršanu skolas renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas projekta pirmajai kārtai. Lai sāktu projekta īstenošanu, jābūt arī Rankas pagasta padomes finansiālai līdzdalībai projektā. Tie ir 13 193 latu.
Minētā summa kļuvusi par strīdus ābolu starp tagadējo pagasta padomi un bijušo Rankas pagasta padomes priekšsēdētāju Māri Jansonu, kas ir šā projekta sācējs un ievadītājs, tāpēc tika sasaukta pagasta padomes ārkārtas sēde.
23.aprīlī notika Rankas pagasta padomes ārkārtas sēde. Darba kārtībā jautājums “Par Rankas pamatskolas renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas” projektu saistībā ar Pasaules Banku. Ārkārtas sēdes nepieciešamību noteikusi jaunā pagasta padomes sasaukuma deputātu neinformētība par dokumentāciju, kas saistīta ar trīs gadu laikā tapušo projektu.
Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs atzina, ka, aizbraucot uz Finansu ministriju, juties kā baltais zvirbulis, jo iepriekšējais pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Jansons neesot atstājis nevienu lēmumu par pagasta daļu Pasaules Bankas projektā. Lēmumi esot tapuši vēlāk.
“Lēmums par projektu un pagasta padomes līdzdalību tapa vēlāk. Ikviena projekta pirmsākums ir pagasta padomes deputātu pieņemts lēmums. Es neatceros, ka par to būtu lemts padomes sēdē,” apgalvo J.Antaņevičs. Viņš pauž viedokli, ka neatminoties, ka deputāti būtu lēmuši arī par to, kas vadīs projekta norisi. Viss noticis it kā vienojoties, bet, lemjot par pagastam piederošo naudu, tikai ar vienošanos nepietiekot.
Nav saprotami iebildumi
M.Jansons uzskata, ka laikā, kad strādāts pie minētā projekta, kas veiksmīgi izturējis konkursu, lai varētu saņemt Pasaules Bankas naudu, deputāti par projektu īpašu interesi neesot izrādījuši, bet bilduši, ja M.Jansons sācis pie tā strādāt, lai to arī turpina darīt. M.Jansonam nav saprotami iebildumi, ka nav konkrētu lēmumu par pagasta finansiālo līdzdalību, ja lēmumi iesniegti Finansu ministrijā, ja konkrēts skaitlis iestrādāts pagasta budžetā.
Atsakās piedalīties sēdē
Ārkārtas sēde sākās ar temperamentīgu vārdu pārmaiņu. Deputāti M.Jansons un Māris Brencis vispirms lūdza izskatīt viņu iesniegumus par ārkārtas sēdes atcelšanu, uzskatot, ka tā nav likumīga, jo nav iepriekš sagatavota, tāpēc nav bijis iespējams iepazīties ar vajadzīgajiem dokumentiem. Tomēr, vairākumam deputātu balsojot par, ārkārtas sēde notika. M.Jansons un M.Brencis tās gaitai sekoja kā klausītāji. J.Antaņevičam šāda attieksme šķita kurioza. Ārkārtas sēdē piedalījās arī Rankas pamatskolas direktore Laima Braše, bet atbilstoši Rankas pagasta pašvaldības nolikumam personas, ka piedalās sēdē kā klausītāji, nedrīkst traucēt tās darbu. Tātad nav atļauts izteikties.
“Man ir tiesības vienpersoniski sasaukt ārkārtas sēdi. Īpaši tad, ja, atgriežoties mājās no Finansu ministrijas un pagastā sameklējot iepriekšējos padomes lēmumus par šo projektu, pārliecinos, ka vajadzīgais lēmums ir “izcepts” pa to laiku, kamēr atbraucu no Rīgas līdz Rankai,” uzskata J.Antaņevičs.
Iebilst darba kārtībai
“Deputāti atceras, ka šā gada februāra padomes sēdes darba kārtības pēdējais jautājums bija par atvaļinājuma piešķiršanu M.Jansonam. Protokolā izlasu, ka tas bijis nevis pēdējais, bet priekšpēdējais jautājums, jo ir ierakstīts vēl viens darba kārtības punkts par projektu. Tā nevar būt, ka tiek mainīta darba kārtība bez deputātu piekrišanas. Nevar būt arī tā, ka sēdē deputāts nepiedalās, bet protokolā lasāms viņa teiktais debatēs,” iebilst J.Antaņevičs. Viņš uzskata, ka šāda rīcība rosina apšaubīt jebkuru iepriekšējā sasaukuma sēdes protokolu.
Satrauc līdzdalība
Deputāti, iepazinušies ar projektu, uzskata, ka galarezultātā taps praktiski jauna pamatskola, jo projekts paredz skolas telpu pārplānošanu, kanalizācijas un ūdenspadeves tīklu un siltumtrases pārbūvi, katlumājas izbūvi, grīdu nomaiņu, jumta siltināšanu un citu. Piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanai projektā paredzēts izlietot 23959,33, renovācijas darbiem drošai skolas ēkas ekspluatācijai – 40132,40, inženiertehnisko sistēmu izveidei – 19652,85 latus.
“Rūpīgi iepazinies ar projektu, uzskatu, ka tā realizācija ir jāaptur, bet pagasta līdzdalības daļa jāizlieto citu pašvaldības objektu remontam. Jau 2001.gada 23.februāra padomes sēdē vairāku iestāžu vadītāji pauda neapmierinātību, ka tām nepietiek līdzekļu dažādu remontu veikšanai. Avārijas stāvoklī ir Rankas kultūras nama, kā arī Rankas pirmsskolas mācību iestādes jumts, Rankas pamatskolā ir iesākta, bet nepabeigta sporta zāles izbūve. Ir ielikti pamati un iegādāts angārs,” domā J.Antaņevičs. Arī deputāts Imants Bogdanovičs uzskata, ka jāatceļ februāra sēdes lēmums un nauda jāizlieto citur.
Trūcis iedziļināšanās
“Projektā ieguldīts ievērojams darbs. Atzīstu, ka nebiju tajā rūpīgi iedziļinājies, tomēr uzskatu, ka pēdējā laikā pagastā maz strādāts pie citu iestāžu sakārtošanas,” secina deputāts Miķelis Kučinskis. “Rēķinu, ka bērnudārza jumta remontam vajadzīgi apmēram 3,5 tūkstoši latu, Rankas pamatskolas sporta hallei – četri tūkstoši, situācijas glābšanai Rankas kultūras namā sākotnēji nepieciešami vismaz divi tūkstoši latu. Saprotu, ka skolai arī vajag palīdzēt, bet katru gadu varētu, piemēram, nomainīt desmit logus vai veikt citus darbus. Ja projekta ietvaros tiks uzcelta jauna katlumāja, tas nozīmē, ka būs vajadzīgi kurinātāji, kam jāmaksā darba alga. Arī skolas virtuvē, ierīkojot elektriskās plītis, vairāk patērēs elektroenerģiju. Tas nozīmē, ka bez noteiktās pagasta līdzdalības katru gadu vajadzēs papildu līdzekļus,” prāto M.Kučinskis. Ieklausoties teiktajā, rodas jautājums, vai līdz šim iztikts bez papildu līdzekļiem no pagasta maka?
Uzklausot izteikumus, ārkārtas pagasta padomes sēdē deputāti, balsojot četriem – par, vienam – pret, pieņem lēmumu Pasaules Bankas projektā ar pašvaldības daļu nepiedalīties. Lēmums nemainās arī 27.aprīļa kārtējā pagasta padomes sēdē. Pamatojums – pagasta budžetā tam nav līdzekļu. Ja nav pagasta līdzdalības, tas nozīmē, ka visam svītra pāri.
Zaudētājs – arī rajons
“Ja tagadējā pagasta padome atsakās no līdzdalības projektā, tas nozīme, ka Gulbenes rajona pašvaldībām vairāk neuzticēsies, jo rajona padome deva galvojumu šā projekta finansēšanai. Zaudētāji ir ne tikai Rankas pagasts un Rankas pamatskola, bet viss rajons un tās skolās, kas arī cerēja uz līdzīgu projektu,” uzskata Rankas pamatskolas direktore Laima Braše. Pagasta padomes lēmums ir apliecinājums, cik vieglu roku pusstundas laikā var likvidēt darbu pie nozīmīga projekta. Par šādu rīcību sašutusi arī Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone, jo skolas remontu vajadzēja uzsākt jau šajā pavasarī.
Jārod līdzekļu avots
Rankas pamatskola sākusi iedzīvotāju parakstu vākšanu pret pagasta padomes lēmumu, cerot, ka jaunā pagasta padome nāks pie prāta. L.Braše skaidro, ka deputāti nav izpratuši projekta būtību. “Pagastam nevienam nekas nav jāatdod, bet ietaupītos līdzekļus iespējams izlietot izglītības pilnveidei skolā un pagastā. Izrādās, ka neatkarīgi no apjomīgā projekta tāpat katru gadu izglītībai pašvaldībai papildus vajadzējis atvēlēt vismaz piecus tūkstošus latu. “Nekad nevienai pašvaldībai nebūs tik daudz naudas, lai pietiktu visām vajadzībām, tāpēc jebkurai laikmetīgi domājošai pašvaldībai ir jārod dažādi līdzekļu piesaistes avoti. Ja ir cauri jumti, kāpēc netiek rakstīti jauni projekti līdzekļu ieguvei, jo tas ir vienīgais problēmas atrisinājums. Šodien nevar saimniekot un domāt tā, kā agrāk, iztiekot ar to mazumu, kas ir. Zinu, kā rakstīt projektus, un esmu gatava arī pagasta padomei palīdzēt,” saka L.Braše.
Nevēlēšanās vai princips
Neviens cits kā cilvēki, kas saistīti ar projektu, labāk un pareizāk neizprot situāciju, tomēr Rankas pagastā dzirdētais liecina, ka galveno lomu tomēr spēlē personīgās ambīcijas, kas noved pie zaudējuma rajona mērogā. Izbrīnī, ka darbojoties vienā pagasta padomē, kopīgi pieņemot lēmumus, diskutējot par tiem, var apgalvot, ka nav bijis informācijas, ka nekas nav zināms. Mēs dzīvojam 21., nevis 19. gadsimtā, tāpēc jāapzinās, ka neviens neko klāt nenesīs, bet ieguvējas būs tās pašvaldības, kas domā, pat riskē, lai iegūtu papildu finansējumu, lai “izsistu” kādu vērtīgu projektu. Ja tie neiztur konkursu un nedod cerētos rezultātus, dara to atkal un atkal, bet konkrētajā gadījumā – atteikšanās. Tā ir pārsteiguma vērta, īpaši tādēļ, ka neļauj izveidot pagastā mūsdienīgu skolu. Bailes un neziņa no teritoriālās reformas. Protams, viss jaunais baida, bet projekts būtu garantija, ka Rankā arī pēc apvienošanās vai sadalīšanās būs sakārtota skola. Bez tam skolas remontā nevajadzētu ieguldīt līdzekļus vismaz 15 gadus. Arī Pasaules Banka neprasa neko atlīdzināt, tāpēc līdzekļus varētu ieguldīt izglītības attīstībai Rankas pagastā. Ja M.Jansons bija sācis šo projektu, kāpēc norādīt, ka tam nav bijis vadītāja? Kāpēc tieši tagad tiek meklētas kaites, kurās vaina jāuzņemas ne tikai vienam cilvēkam? Ja noteicošā ir pēkšņā nezināšana, tad jāsteidz uzzināt. Tikai tad visi būs ieguvēji. Galvenais – Rankas pagasta jaunā paaudze.
