Prāvests Vjačeslavs Bogdanovs piedalās arhibīskapa Jāņa Pujata iecelšanā kardināla godā.
Prāvests Vjačeslavs Bogdanovs piedalās arhibīskapa Jāņa Pujata iecelšanā kardināla godā.
Vatikānā notikušās svinības, kuru laikā pāvests Jānis Pāvils II kardināla titulu piešķīra arī Rīgas arhibīskapam metropolītam Jānim Pujatam, piedalījās 300 latviešu, arī Alūksnes draudzes prāvests Vjačeslavs Bogdanovs.
“Sakarā ar mūsu Rīgas arhibīskapa metropolīta Jāņa Pujata iecelšanu kardināla godā man bija iespēja pavadīt viņu uz Romu un piedalīties visos pasākumos un ceremonijās, kas saistās ar šo nomināciju. Tomēr brīvajā laikā no oficiālajiem pasākumiem apmeklēju dažas Itālijas svētceļotāju vietas – Asīzi, Milānu un Turīnu,” saka priesteris.
Viņš atzīst, ka Itālija ir pasakaina zeme,kas nav slavena tikai ar mākslas vērtībām, bet arī ar kristīgās Baznīcas vērtībām, jo šajā zemē dzīvojuši daudzi svētie. Viņš atzīst, ka, iepazīstot svēto dzīvi un redzot to savām acīm, daudzas lietas tiek pārvērtētas.
Apmeklē Milānas domu
Milāna slavena ar Doma baznīcu – varenu un skaistu celtni, kas būvēta vairākus gadsimtus.
Doms cilvēkiem rada priekštatu, ka iepretim dievišķajam viņš ir tik mazs.
“Milāna tiek uzskatīta par Svētā Ambrozija (viens no slavenākajiem baznīcas bīskapiem, kas dzīvoja kristietības pirmajos gadsimtos) pilsētu. Uz viņa kapa uzcelta Svētā Ambrozija katedrāle romāņu stilā. Šeit apglabāti arī mocekļi Protāzijs un Gervāzijs. Šajā pilsētā kristietībai pievērsies Augustīns (vēlākais bīskaps, ko Baznīca nosauca par žēlastības doktoru), turklāt viņu pārliecinājuši Sv. Ambrozija sprediķi,” stāsta V.Bogdanovs.
Daudzas Milānas draudzes slavenas ar darbību, kas sakārtota pēc šūniņu principa. “Vienā šūniņā ir kādi pieci, seši cilvēki,kas nedēļā vienu reizi tiekas mājās, lūdzas, pārdomā Svētos Rakstus, uztur garīgo dzīvi, ko kontrolē priesteris,” skaidro garīdznieks.
Priesteris vēlējies apmeklēt baznīcu, kurā redzama mākslinieka Leonardo da Vinči slavenā glezna “Pēdējās vakariņas”. “Lai apmeklētu šo baznīcu, nepieciešams iepriekš pieteikties vismaz jau nedēļu,” saka V.Bogdanovs. Tomēr viņš atzīst, ka lielais apmeklētāju skaits pierādot L. da Vinči talantu un šīs gleznas iespaidu uz tās vērotāju.
Turīnā apmeklē Jāņa Bosko baznīcu
Turīna slavena ar Kristus līķauta relikviju. Šo relikviju redzēja svētceļnieki, kas augustā devās uz Romu, bet, beidzoties jubilejas gadam, līķautu vairs neizvietos publiskai apskatei. “Turīnā 18. gadsimtā darbojās arī izcilais skolotājs un priesteris Jānis Bosko. Apmeklēju viņa būvēto baznīcu, kur pēc nāves viņš arī apglabāts. Šī baznīca ir iespaidīga, ar daudziem apmeklētājiem un dievkalpojumiem, kas svētdienās tiek vadīti nepārtraukti, un katru no tiem apmeklē vismaz 2000 cilvēku. Turklāt dievlūdzēji nepārtraukti mainās.
Savukārt turpat – blakus Bosko baznīcai – ir arī cita, kurā dienā ieiet tikai daži cilvēki,” saka prāvests.
Vada Svēto Misi Asīzē
Esot Itālijā, priesteris apmeklējis Asīzi, kas lieluma ziņā līdzinoties Alūksnei, tikai kalnainā vietā. “Asīze ir Svētā Franciska un Svētās Klāras – franciskāņu ordeņa dibinātāju – pilsēta. Apmeklēju nelielu baznīcu Porciunkulu, kas ir istabas lielumā. Savukārt šī baznīca iecelta lielā, grandiozā Eņģelu Svētās Marijas bazilikā, ko savulaik būvējis Musolīni. Līdz ar to iznāk baznīca baznīcā. Kādreiz Francisks no pāvesta izlūdzies žēlastību, ka ikviens, kas apmeklēs Porciunkulu, nožēlos grēkus un pieņems Dievgaldu, saņems īpašu Dieva žēlastību. Un tiešām, ieejot šajā nelielajā, necilajā, no Franciska laikiem saglabātajā baznīcā, pārņem dīvainas izjūtas, it kā būtu nonācis citā pasaulē. Šķiet, ka ar vienu soli esi iegājis Dieva valstībā,” atzīst V.Bogdanovs.
Pilsētā kalnos atrodas divas pasaulslavenas baznīcas – Svētā Franciska un Svētās Klāras bazilika. “Tās ir slavenas gan ar to, ka tur apbedīti šie abi svētie, gan ar Džottas freskām. Tomēr šīs freskas, īpaši Sv. Klāras bazilikai, tika stipri bojātas zemestrīcē pirms diviem gadiem. Pēc dabas katastrofas Franciska bazilikas sienās bijušas plaisas, kurās varēja ielikt pat roku. Tomēr tā ir atjaunota, arī dažas freskas, bet Klāras baznīca tagad atzīta par dzīvībai bīstamu, tādēļ arī sieviešu klosteris uz laiku šo baziliku ir atstājis,” stāsta priesteris. Kad 1226. gadā mira Francisks, bazilika tika uzbūvēta uz viņa kapa. Tomēr līdz pat 18. gadsimtam neviens nezināja, kur kaps atrodas. Veicot arheoloģiskos pētījumus, tika atrasts vienkāršs no akmens izcirsts sarkofāgs ar Asīzes bīskapa zīmogiem. “Man arī bija iespēja pie Sv. Asīzes Franciska kapa novadīt misi,” stāsta garīdznieks.
Piedalās kardinālu konsistorijā
21. februāra rītā Romā Pētera bazilikas laukumā bija kardinālu konsistorija – Dieva vārda liturģija, kurā pāvests teica sprediķi. “Jaunieceltie kardināli devās pie pāvesta, lai saņemtu sarkano bereti un nominācijas rakstu, piešķirot katram kardinālam titulu. Tituls vienmēr tiek dots kādas baznīcas vārdā. Kardinālam Jānim Pujatam ir Svētās SilvijasBaznīcas tituls,” saka V.Bogdanovs.
Ceremonijā piedalījās 50 000 cilvēku, no Latvijas (ārzemju latvieši, svētceļnieki un priesteri) 300. Pēc raksta saņemšanas jaunie kardināli ieņēma vietas kardinālu senātā, un pāvests deva svētību.
Pēcpusdienā pāvesta Pāvila VI aulā tika rīkota pieklājības vizīte. Visi, kas vēlas – svētceļnieki, valsts amatpersonas un garīdzniecība – apsveikt jaunos kardinālus. “Latvijas kardināls bija kopā ar Lietuvas un Vācijas kardināliem, un apsveicēju bija tik daudz, ka šī pieklājības vizīte pārvērtās par “nepieklājības” vizīti, jo kardināls stipri nogura,” atceras priesteris.
Svētku dienā par godu kardinālam tika rīkotas svētku vakariņas, kurās piedalījās arī Tieslietu ministre Ingrīda Labucka, Amerikas Katoļu bīskapu konferences pārstāvis bīskaps Sarauskas, bijušais Vatikāna sūtnis Baltijas valstīs arhibīskaps Garsija un citi.
22. februārī Katoļu baznīcai ir Svētā Pētera katedras svētki. “Līdz pat pāvestu trimdai Aviņjonā katru gadu šajā dienā pāvests apmeklē īpašu baznīcu, kur glabājās Pētera sēdeklis. Šis ieradums jau ir senā pagātnē, bet svētki ir saglabājušies. Tāpēc pāvests Pētera bazilikas laukumā celebrēja misi kopā ar jaunieceltajiem kardināliem. Mises laikā pāvests kardināliem pasniedza gredzenu.
Izskanējušais uzskats Latvijas televīzijā un presē, ka jāskūpsta gredzens, lai iegūtu kādas atlaides jeb grēku piedošanu, ir pēdējās muļķības. Tas ir tikai simbols. Pāvests šajā dienā Latvijai izrādīja lielu godu, uz pusdienām aicinot Ļvovas un Latvijas jaunos kardinālus,” saka V.Bogdanovs.
Sarunājas ar pāvestu
23. februārī tika rīkota audience pie pāvesta, kurā piedalījās vairāk nekā 8000 cilvēku. Savukārt desmit cilvēkiem no katra kardināla bija iespēja parunāt ar pāvestu. “Arī es nedaudz parunāju ar pāvestu, īsumā pastāstīju par draudzēm, kurās kalpoju. Viņam ir ļoti gaišas un mīļas atmiņas par vizīti Latvijā, un mums vēlēja, lai nododam saviem mājiniekiem no viņa sveicienus. Tādēļ sveicienus saņem arī alūksnieši,” saka priesteris.
Gods doties uz Romu
Priesteris atzīst, ka doties uz Romu kopā ar arhibīskapu bijis liels gods. “Ne jau katru dienu Latvijai nozīmē kardinālu. Turklāt šie svētki, ko pāvests Jānis Pāvils II rīkoja jaunajiem kardināliem, apliecināja patiesu cieņu pret valstīm, no kurienes viņi bija ieradušies,” domā V.Bogdanovs.
Viņš atzīst, ka Itālija cilvēku nevar atstāt vienaldzīgu. Šī bijusi lieliska iespēja gūt garīgu pārdzīvojumu, ar ko vēlāk dalīties ar draudzes locekļiem.
Vatikāna vizītkarte
Vatikānā pastāvīgi dzīvo apmēram 1000 iedzīvotāju un nodarbināti ir vēl apmēram 3400 cilvēki.
Pāvests Jānis Pāvils II ir apmēram 18 procentu pasaules iedzīvotāju garīgās dzīves vadītājs.
Vatikāns aizņem 44 hektārus, un tā ir mazākā neatkarīgā valsts pasaulē.
Lielākā un iespaidīgākā Vatikāna celtne ir Svētā Pētera bazilika, kas uzcelta ceturtajā gadsimtā.
Vatikānam ir sava neatkarīga telefonu sistēma, pasts, dārzi, astronomiskā observatorijā, radio, televīzija, banku sistēma un medicīnas iestādes.
Vatikāna bibliotēkā glabājas vairāk nekā 150 000 manuskripti un vairāk nekā 1,6 miljoni grāmatu, turklāt daudzas no pirmskristietības un agrās kristietības laika.
fakti
Tagad Kardinālu kolēģijā ir rekordliels kardinālu skaits – 184. No viņiem 135 vēl nav sasnieguši 80 gadu vecumu, tādēļ viņiem no sava vidus būs tiesības ievēlēt nākamo pāvestu.
96 no visiem kardināliem ir no Eiropas, lielākā daļa no viņiem ir pārsnieguši 80 gadu vecumu.
Jauniecelto kardinālu vidū ir arī Viļņas arhibīskaps Audris Jozs Baškis.
23 jaunie kardināli ir no Eiropas, 11 – no Latīņamerikas, trīs – Ziemeļamerikas, četri – no Āzijas un trīs – no Āfrikas.
Romas pāvests Jānis Pāvils II 28. janvārī paziņoja, ka arhibīskapu Jāni Pujatu par kardinālu “in pectore”(sirdī) iecēlis jau 1998. gadā.
Iecelšana “in pectore” parasti notiek tādēļ, lai nesaasinātu attiecības starp katoļiem un varas iestādēm, sevišķi bijušajās Padomju Savienības republikās.
Jaunieceltais kardināls Jānis Pujats arī turpmāk būs Rīgas arhibīskaps un pārraudzīs visu arhidiacēzi.
Viņam, esot kardināla godā, biežāk būs jāapmeklē Vatikānā dažādas konsistorijas un sanāksmes.
***
“Katru dienu kardinālu Latvijai nenozīmē, tādēļ arī izmantoju izdevību doties uz Romu. Liels gods būt klāt šajā vēsturiskajā brīdī. Kardinālam Pujatam līdz ar šā titula saņemšanu būs vairāk pienākumu, biežāk jādodas uz Romu, jāpiedalās dažādās konsistorijās un sanāksmēs, jāiemācās itāļu valoda. Tagad Latvijā runā par to, ka viņš ir salīdzinoši jauns, ka pastāv iespēja ievēlēt viņu par pāvestu. Tomēr tas nav tas svarīgākais. Šajā notikumā svarīgākais ir gods, kas parādīts Latvijas Katoļu baznīcai,” domā priesteris.
V. Bogdanovam jaunais kardināls ir kā tēvs, jo viņš, audzinot bērnu, ir vienlaikus stingrs un mīlošs. “Nekad viņš nav kliedzis un lamājies, bet visu pasaka un aizrāda mierīgi,” saka V.Bogdanovs.
Viņš norāda, ka Latvijas Katoļu baznīcai vajadzīgs tieši šāds gans, kas ir zinošs, stingrs, gādīgs, atbildīgs un mīlestības pārbagāts.
***
“Lai ar mūsdienu presē ir tendence pāvestu padarīt par nevarīgu cilvēku, kas ir vecs, slims un bez spēka, lai vadītu tik milzīgu un dzīvu organismu kā katoļu baznīca, ir pēdējās muļķības. Pāvests ir stiprs, možs, dzīvespriecīgs, neskatoties uz viņa pieklājīgo vecumu. Turklāt viņš ir erudīts un zinošs par notikumiem Latvijā. Domāju, ka viņš lieliski tiek galā ar Baznīcas vadīšanu un tā viņa vadībā ir kļuvusi stipra. Savu aktivitāti viņš ir pierādījis, apmeklējot dažādas valstis, pat tādas, kur pret Katoļu baznīcu valsts iekārta nav toleranta. Viņš ir pierādījis, ka ir mīlestības, iecietības un miera pārpilns,” atzīst V.Bogdanovs. Šajā gadā viņš iecerējis apmeklēt Ukrainu.
Ir lieldienas
“Ciešanu laikā baznīca aicināja cilvēkus pievērst uzmanību garīgās dzīves sakopšanai, gandarīšanai. Tas bija laiks, lai sevi pakritizētu, lai tuvotos Dievam, jo ne atteikšanās no gaļas un izpriecām nedeva to mieru, ko dāvā lūgšanas, evaņģēlija lasīšana un dievkalpojumi,” domā priesteris.
Tad, ja cilvēks patiesi gaidījis Lieldienas, tās atnāk gaišas un priecīgas. Baznīcai šie ir lielākie svētki, jo Kristus, kas glāba gan par maniem, gan par jūsu grēkiem, ir augšāmcēlies. Viņa vārdi piepildās. Viņš sagatavo ceļu mums. Tas ir jānovērtē un par to ir jāpateicas.
