Pēdējos trīs gados krasi kāpis pieprasījums pēc savrupmājām un dzīvokļiem, ko veicinājusi ievērojama kredītu palētināšanās.
Pēdējos trīs gados krasi kāpis pieprasījums pēc savrupmājām un dzīvokļiem, ko veicinājusi ievērojama kredītu palētināšanās. Dažs aizņemas naudu, lai uzlabotu dzīves apstākļus, citam nekustamais īpašums kļuvis par rūpalu, kas kopumā spēcīgi stimulējis nekustamā īpašuma cenas.
Pirmais ievērojamais cenu kāpums sākās 2002.gadā. Pērn, piemēram, salīdzinot ar 2003.gadu, savrupmāju vidējās pārdošanas cenas paaugstinājās par 35 %, dzīvokļiem – par 30 %. Šī tendence vēl turpinās. Tādējādi sava veida patēriņa ķēde, proti, lēti kredīti – pirkšanas un pārdošanas bums, kas neļauj cenām kristies, bet, gluži otrādi, tās dzen augšup – arvien nostiprinās.
Izaugsme nekustamā īpašuma tirgū
Banku informācija parāda, ka nekustamo īpašumu nozare kļuvusi par otru vairāk kreditēto nozari aiz tirdzniecības. Uzņēmumiem un privātpersonām piecos mēnešos izsniegto kredītu apjoms palielinājies par 20 % un maija beigās veidoja 4,5 miljardus latu. Arvien palielinās arī hipotēku kredītu apjomi. Līdz maija beigām uzņēmējiem un privātpersonām izsniegto hipotekāro aizdevumu kopapjoms pieauga par 28 % un veidoja jau 1,8 miljardus latu. Savukārt 1,1 miljards latu tika izsniegti privātpersonām tieši mājokļu iegādei. Kredītu apjoms, kas izsniegts patēriņa preču iegādei, gandrīz nav palielinājušies. Piecos mēnešos tie pieauga par 6 miljoniem latu jeb 3% – līdz 0,2 miljardiem latu.
Kā redzams, cilvēki ar lielāku pārliecību raugās nākotnē un vairs nebaidās uzņemties ilgtermiņa finansiālas saistības. Taču tas, kam uzmanību pievērš Latvijas Bankas analītiķi, ir mājokļu iegādei izsniegto kredītu pieaugumu temps – gada laikā tas sasniedzis 80,6 %. Tas ir pārāk straujš mazas valsts ekonomikai, kas lielā mērā ir atkarīga no norisēm pasaulē.
Jaunas krīzes iespējamība
Latvijas iedzīvotāji ir pieredzējuši vairākas naudas reformas, banku krīzes postošo iespaidu uz mūsu dzīves līmeni. Izdzīvojam visai augstas inflācijas atsitienu uz ikdienas tēriņiem. Taču krīze nekustamā īpašuma tirgū līdz šim Latvijā nav piedzīvota, vien dzirdēts par krīzēm iepriekšējās desmitgadēs Anglijā, Somijā un Zviedrijā. To katalizatori bija atšķirīgi, taču aizsākumi bija ļoti līdzīgi pašreizējai situācijai Latvijā – strauji augoši kreditēšanas apjomi, kam seko nekustamā īpašuma cenu pieaugums, kas rezultējās nekustamā īpašuma tirgus krīzē ar sekām tautsaimniecībā kopumā un daudziem cilvēkiem individuāli: uz ielas izlikti cilvēki, bankas iedzīvojās nopietnās nepatikšanās.
Šobrīd ne viens vien Latvijā, skatot augstos peļņas rādītājus nekustamo īpašumu tirgū, iegulda tajā brīvo naudu. Apsvērumi ir racionāli. Šim brīdim. Kamēr netiek paaugstinātas banku aizdevu likmes, kamēr Latvijas ekonomika aug, kamēr valstīs, kas tieši iespaido pasaules saimniecisko attīstību, viss rit gludi. Tikmēr iezīmējas tendences, arī enerģētisko resursu cenu kāpums, kas saimniecisko stabilitāti nākotnē var satricināt.
Jāatceras arī, ka ekonomika attīstās cikliski. Mēs diezgan ilgi esam baudījuši augšupeju nekustamā īpašuma tirgū. Arī šīs jomas eksperti jau izsakās par atplūdu iespēju. Pašlaik mājokļa kredītus ir paņēmuši un ilgtermiņa saistības uzņēmušies 9,1 % Latvijas ģimeņu. Ikvienam ir ļoti rūpīgi jāapsver savas iespējas, cik dārgu dzīvokli ģimene var atļauties. Ar to ir jārēķinās arī tiem, kuri aplēš iespējas piedalīties spekulatīvos darījumos īpašumu tirgū.
