Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministri ceturtdienas vakarā
vienojās par 500 miljardu eiro plānu, lai stimulētu ekonomiku, kuru
smagi skārusi Covid-19 krīze, paziņoja Briselē notiekošo sarunu
dalībnieki.
Šo pasākumu mērķis ir palīdzēt koronavīrusa pandēmijas skartajām valstīm, arī atbalstot uzņēmumus un aizsargājot darbavietas.
Lūzums tika panākts pēc tam, kad ministriem pirms tam šonedēļ rīkotās
ieilgušās sarunās nebija izdevies pārvarēt viedokļu atšķirības.
Ierosinājums par kopīgu ES aizņēmumu jeb tā dēvētajām
koronaobligācijām, ko bija pieprasījušas Covid-19 smagi skartās valstis
Itālija, Spānija un Francija, tika nolikts malā pēc spēcīgas pretestības
no Vācijas, Nīderlandes un Austrijas puses.
Nīderlande otrdien bija bloķējusi vienošanos, uzstājot, ka Itālijai
vai jebkurai citai valstij, lai saņemtu ES palīdzību, jāapņemas īstenot
ekonomikas reformas un jāpiekrīt to ārējai pārraudzībai. Itālija to
uzskatīja par šokējošu prasību Covid-19 krīzes appstākļos.
Tika panākts kompromiss, galīgajā paziņojumā skaidri nosakot, ka
finanšu atbalsts būs konkrēti paredzēts ar Covid-19 krīzi saistīto
izmaksu segšanai.
“Šovakar ES valstis ir atkal izmantojušas kompromisa mākslu Eiropas
labā, lai izrādītu solidaritāti ar mūsu cilvēkiem un uzņēmumiem Covid-19
krīzes pārvarēšanai. Mēs esam vienojušies par ievērojamiem pasākumiem
simtiem miljardu eiro vērtībā (..) [ekonomikas] atveseļošanas fāzei,”
tviterī ierakstīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
“ES dalībvalstis pauda spēcīgu atbalstu Eiropas Komisijas
ierosinātajiem instrumentiem Covid-19 krīzes apkarošanai: noteikti,
pilna elastība ES līdzekļu un Ārkārtējā atbalsta instrumenta
izmantošanā,” tvītoja Dombrovskis.
Plāna galvenā sastāvdaļa ietver Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM),
kas nodrošinās 240 miljardus eiro parādos nonākušu valstu izdevumu
garantēšanai.
Itālija un Spānija bija panākušas dalībvalstu vairākuma atbalstu tam,
lai nosacījumi ESM izmantošanai tiktu samazināti līdz absolūtam
minimumam, bet Nīderlande centās panākt stingrākus nosacījumus.
Itālija un Spānija uzskata nosacījumu izvirzīšanu atbalsta saņemšanai
par pazemojošu, jo tā atdzīvina atmiņas par eirozonas parādu krīzi, kad
auditori no Briseles diktēja politiku Grieķijas, Portugāles un Īrijas
ekonomiku glābšanai.
Parādu kopīgošana bija nepieņemama Vācijai un Nīderlandei, kas
atsakās no kopīgiem aizdevumiem ar tādām lielos parādos nonākušām valstī
kā Itālija, Francija un Spānija, kuras Berlīne un Hāga uzskata par
pārāk vieglprātīgām valsts izdevumu jomā.
Vācijas kanclere Angela Merkele, atkārtoti apliecinot savu nostāju,
ceturdien stingri noraidīja kopīgu valstu parādu Eiropā. “Tomēr ir tik
daudz citu veidu, kā izrādīt solidaritāti, un es domāju, ka mēs te varam
atrast labus risinājumus,” viņa piebilda.
Papildus eirozonas glābšanas fondam, ES finanšu ministri arī vienojās
par 200 miljardu eiro lielām garantijām no Eiropas Investīciju bankas
(EIB) un par Eiropas Komisijas projektu valstu īstermiņa darba shēmām.
