Alūksnietis Antonijs Podnieks secina, ka tagad viss būtu, ja vien sevi manīt neliktu vecums.
Alūksnietis Antonijs Podnieks secina, ka tagad viss būtu, ja vien sevi manīt neliktu vecums. Tāpēc par labākajiem viņš atzīst darba gadus, kad brauca ar mašīnu, bija kalējs un atslēdznieks.
“Ģimenē bijām septiņi bērni, bet tagad esmu palicis viens. Jau 30 gadu esmu pensijā. Iztikt varu. Māja ir laba, arī apģērbts esmu. Un spēks vēl turas. Tomēr ir vajadzīga Alūksnes Sociālās palīdzības centra mājas aprūpes dienesta darbinieku palīdzība,” stāsta A.Podnieks.
Sirmgalvis tik garu mūžu nodzīvojis, jo nekad nav lietojis alkoholiskos dzērienus vai smēķējis. Tāpēc viņam nav bijis nevienas avārijas. Bet personisko auto nepaguva iegādāties. “Kad varēju nopirkt mašīnu, man ārsti aizliedza braukt. Kara laikā guvu ievainojumu galvā, Kurzemes katlā tiku kontuzēts. Ilgi dzīvoju ar šķembu galvā, bet tad mani operēja, jo veidojās iekaisums,” atceras A.Podnieks.
Ap māju ir dārzs, kas vēl ražo – ienākas āboli un ogas. Pensionārs stāda kartupeļus, lai gan lielu ražu negūst. “Zeme nav auglīga, ir vajadzīgs pamatīgs mēslojums, bet tas ir dārgi. Iztikai kartupeļu man pietiek,” viņš skaidro.
