Maizes dienas. Manā dzimtajā pusē pļauj rudzus.
Maizes dienas
Manā dzimtajā pusē pļauj rudzus.
“Tas ir svēts brīdis,” saka māmuļa
un bijībā noliec
galvu pretim rudzu laukam.
“Pieklusti arī tu, bērns, tev vēl
jānobriest vārpiņām.
Apstājies mazliet – tavs tēvs pļauj
maizīti.
Nesamin nokritušo vārpiņu,
Pacel un ieskaties tajā.
Tā ir mūsu Maizīte, un tev tās nekad
nepietrūks.
Pienācis svēts laiks – Maizes
dienas!”
***
Šaubas
Nezinu, vai esmu pelnījusi
Šo balvu, ko par dzīvi sauc,
Bet saulains prieks man apņem
sirdi,
Kad rītos gaisma acīs spīd.
Tad skumju migla izgaist naktī,
No maldiem dienai ceļos es,
Lai sastaptos ar labām domām
Un tālāk pavedienu vērptu.
