Zvaigznes kas izmētātas debesīs – tās manas asaras.
* * *
Zvaigznes kas izmētātas debesīs –
Tās manas asaras.
Lietus gāzes un negaisi,
Ar sniegu noklātas virsotnes,
Tās manas ilgas pēc mūžīgas mīlestības.
Noslēpumi ar jūrām pārklāti –
Tās manas bezgalīgās jūtas…
Balta putna mugurā es atlidošu pie tevis
Pat uz otru pasaules malu…
Ar miglu sasildītais rīts –
Tas mans augums tavos apskāvienos,
Ziemas nepabeigtā dziesma –
Tā balss mana, manas jūtas.
Garo dienu un nakšu labirintā
Es eju savu ceļu pie tevis.
